Dokumentu parakstījušais Saeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs (SC) portālam "Delfi" uzsvēra, ka šis paziņojums nenozīmē SC samierināšanos ar iespējamu palikšanu opozīcijā, bet gan domāts kā atbilde spekulācijām, ka SC gatava atkāpties no jebkurām savām "sarkanajām līnijām", lai tiktu valdībā.
Iepriekš prezidents paziņoja, ka neiekļaus atlaistā parlamenta darba kārtībā jautājumus, kuriem nebūs finansiālā pamatojuma, kurus neatbalstīs koalīcija un Finanšu ministrija.
Tagad atklātā vēstulē prezidentam Andrim Bērziņam SC frakcija lūdz iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kartībā grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuri ir pieņemti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, starp kuriem ir arī jautājums par pensiju indeksāciju no nākamā gada.
SC frakcijas vadītājs Klementjevs vēstulē prezidentam pauž izpratni par viņa "ieturēto pauzi attiecībā uz šo likumu". "Tas sniedz iespēju nepiegružot svarīgus likumprojektus ar neizpildāmiem priekšvēlēšanu solījumiem. Bet tagad, kad priekšvēlēšanu kampaņa jau ir pagātnē, vēlos vērst Jūsu uzmanību, cik svarīgi ir, lai grozījumus likumā "Par valsts pensijām" pieņemtu tie, kuri uzsāka šo diskusiju – pašreizējā parlamenta sastāvs, 10.Saeimas deputāti," lūgumu skaidro Klementjevs.
Klementjevs portālam "Delfi" uzsvēra, ka galvenais ir uzsākt par šo likumprojektu profesionālu diskusiju Saeimas komisijā, jo tad varētu kļūt skaidrs, cik labi pildās šī gada budžets un vai indeksācija ir iespējama. Viņaprāt, jebkurā gadījumā ir svarīgi jau šogad saglabāt iespēju ātrāk pensionēties bērnu invalīdu aprūpētājiem un kaitīgā darba strādātājiem.
Klementjevs norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā izskan apgalvojumi, ka SC atsakās no visiem saviem priekšvēlēšanu solījumiem, taču SC vairākkārt uzsvērusi, ka pensiju indeksācija ir tās "sarkanā līnija". Atbalstu SC šajā jautājumā šīs nedēļas sarunās solījusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras deputāte Aija Barča 10.Saeimā vada Sociālo un darba lietu komisiju.
Netiek izslēgta iespēja, ka pieņemams kompromiss varētu būt arī tikai mazo pensiju indeksēšana, kam būtu nepieciešami krietni mazāki budžeta līdzekļi.
Arī SC vadītājs un Rīgas mērs Nils Ušakovs portālam "Delfi" apliecināja, ka "mēs joprojām esam gatavi cīnīties, lai būtu normāla koalīcija". Viņš atgādināja, ka SC jaunievēlētās 11.Saeimas frakcija šonedēļ jau paziņojusi, ka atbalsta dažādas politiskās reformas, tomēr uzsvēra, ka jautājums par pensiju indeksāciju SC joprojām ir svarīgs.
Pašlaik referendumā atlaistās 10.Saeimas darba kārtību saskaņā ar likumiem nosaka Valsts prezidents, nevis pats parlaments. Jau augusta beigās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputāti aicināja prezidentu sasaukt sēdi, lai lemtu par Pensiju likuma grozījumiem, kas paredz pagarināt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, saglabāt iespēju priekšlaicīgi pensionēties personām, kuras līdz 18 gadu vecumam audzinājušas bērnu invalīdu, ieskaitīt darba stāžā periodu, kurā Latvijas pilsonis dienējis PSRS bruņotajos spēkos līdz 1991.gadam, kā arī pagarināt iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem personām par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
No likumprojekta tika svītrots priekšlikums par pensiju indeksācijas atjaunošanu mazajām pensijām, lai nekavētu pārējo grozījumu pieņemšanu. Indeksācijas atjaunošanu neatbalstīja Finanšu ministrija.
Prezidents vasarā skaidroja, ka nevirzīs izmaiņas pensiju likumā, kamēr nebūs panākta koalīcijas vienošanās. Viņš uzsvēra, ka pensiju jautājums ir skatāms kompleksi un ir saistīts ar 2012.gada budžetu un tā konsolidāciju un to "nevar atsevišķi izraut".
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) vasarā izteicās, ka valdība atbalstīs tādu pensiju indeksāciju, kas būs fiskāli neitrāla jeb neprasīs papildu naudu. Konkrēti priekšlikumi papildu finansējuma iegūšanai komisijā netika iesniegti.