Pensionēšanos 70 gadu vecumā vidējais vīrietis nemaz nepiedzīvotu
Foto: DELFI

Ja pensionēšanās vecums Latvijā tiktu paaugstināts līdz 70 gadiem, statistiski vidējais vīrietis savu pensiju nemaz nepiedzīvotu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Statistiķi aprēķinājuši, ka 2009.gadā vidējais vīriešu miršanas vecums bijis 67 gadi, bet sievietes nodzīvojušas desmit gadus ilgāk un no dzīves atvadījušās vidēji 77 gadu vecumā. Kopumā vidējais miršanas vecums Latvijā 2009.gadā bija 72 gadi.

No visiem 2009.gadā mirušajiem 14 539 vīriešiem 52% aizsaulē aizgāja līdz 70 gadu vecumam, bet 48% spēja pārdzīvot 70 gadu slieksni. Sieviešu vidū no 2009.gadā mirušajām 11 838 sievietēm 23% no dzīves atvadījās pirms 70 gadu sasniegšanas, bet 77% nodzīvoja ilgāk.

Tikko piedzimušam zēnam 2009.gadā statistiķi prognozējuši 68,3 gadus ilgu mūžu, bet meitenēm - 78,1 gadu, 20 gadus vecam jaunietim tika prognozēti vēl 49,3 gadi dzīves, bet jaunietei - 59 gadi, 30 gadus vecam vīrietim - vēl 40,1 gads, bet sievietei - 49,2 gadi, 50 gadus vecam vīrietim prognozēti vēl 23 gadi, bet sievietei 30,5 gadi.

Vīriešiem, kuriem tomēr izdevies sasniegt 70 gadu vecumu, statistiķi prognozējuši vidēji 10,7 gadus ilgu atlikušo dzīvi, bet sievietei - 14,3 gadus.

Analizējot datus vairāku gadu griezumā, secināms, ka dzīves ilgums Latvijā tomēr palielinās. Statistikas dati pieejami par laika posmu no 2004.gada, un tie rāda, ka togad vīrieši aizsaulē aizgājuši vidēji 65 gadu vecumā, bet sievietes - 76 gadu vecumā, un vidējais mūža ilgums bijis 70 gadi.

No 2004.gada līdz pat 2007.gadam mirušo vidējais vecums bija 70 gadi, bet 2008.gadā tas bija 71 gads.

Līdz 70 gadu vecumam 2009.gadā nomira 37% no visiem tajā gadā mirušajiem 29 897 cilvēkiem, bet pēc 70 gadu vecuma aizsaulē aizgāja 63%.

No ārējiem nāves cēloņiem 2009.gadā mira 2152 cilvēki jeb 7,2% no kopējā mirušo skaita. Tostarp 259 cilvēki gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumā, 162 no dzīves atvadījušies kritiena rezultātā, 136 cilvēki noslīka, 516 cilvēki izdarīja pašnāvību, bet 141 aizgājējs bija cietis no vardarbības.

Statistika par nāves cēloņiem iedalījumā pa vecuma grupām Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs nav pieejama.

Jau vēstīts, ka, vērtējot sociālā budžeta ilgtspēju, nav izslēgts, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt 70 gadus, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V), "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Kā norāda Alliks, daļa no pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu sociālā budžeta ilgtspēju, jau akceptēta valdībā un nonākusi izskatīšanā parlamentam.

"Piemēram, jautājums par neizbēgamo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kas, veidojot pensiju sistēmu, tika noteikts neadekvāti zems. Valdība akceptējusi, ka no 2016.gada 1.janvāra pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski celts par pusgadu. Tāpat droši vien nāksies atteikties no priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām. Tie ir daži no darbiem, kas obligāti jāpaveic," sacīja Alliks.

Strautiņš prognozēja, ka pēc 30 līdz 40 gadiem Latvijas iedzīvotāji dosies pensijā, sasniedzot 70 gadu vecumu.

"Pie 65 gadu atzīmes pensionēšanās vecuma celšana noteikti neapstāsies," pārliecināts ir eksperts.

"Pensionēšanās vecuma celšana ir ilgtermiņa risinājums. Tas, vai tuvāko gadu laikā izdosies sabalansēt to ar visiem piedāvātajiem pasākumiem - droši vien, ka nē," uzskata Strautiņš.

Arī Vilks atzina, ka iedzīvotājiem jebkurā vecumā ar kaut ko jānodarbojas.

"Mani vecāki lauku saimniecībā strādā arī 80 gados. Zinu, ja man galīgi nebūs nekādas izejas, varēšu atgriezties pie saimniecības, mežiem un strādāt līdz ļoti, ļoti lielam vecumam. Manuprāt, sabiedrība saprot, ka nevar gaidīt uz valsti, sapņojot par Rietumu pensionāru dzīvesveidu, kas ļauj viņiem doties ceļojumos divreiz gadā," piebilda ministrs.

Comment Form