Foto: LETA
No pērn 4833 Finanšu izlūkošanas dienestā (FID) saņemtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem 89,2% novirzīti padziļinātai izpētei, trešdien, 21. aprīlī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

"Ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem ir samazinājies līdz nepilniem pieciem tūkstošiem, no kuriem gandrīz 90% novirzām padziļinātai izpētei. FID tik tiešām demonstrē ārkārtīgi augstu rezultativitāti – mēs neliekam mūsu ziņotājiem justies neizprastiem. Mēs ļoti intensīvi sniedzam atskaites par to, cik viņu ziņošana ir kvalitatīva un kā to var uzlabot," sacīja Znotiņa.

Pēdējo trīs gadu laikā FID ir palielinājusies sadarbība ar ārvalstu izlūkošanas dienestiem. Tāpat ir cieša sadarbība ar visām tiesībsargājošām iestādēm Latvijā, atzina dienesta vadītāja.

Atbildot uz Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa (ZZS) jautājumu par FID iesaisti kopējā valsts aizsardzības attīstību finanšu sektorā, Znotiņa uzsvēra, tas šobrīd nav dienesta ziņā, taču apliecināja gatavību iesaistīties valsts drošības lomas, stratēģiskās komunikācijas un attīstības veicināšanā: "Domāju, ka savas kompetences ietvaros varam sniegt ļoti lielu pievienoto vērtību," sacīja Znotiņa.

Kā FID prioritātes šim gadam Znotiņa minēja fokusa maiņu uz vietējā predikatīva noziegumiem, cīņu ar nodokļu noziegumiem, korupcijas un krāpšanas novēršanu. Znotiņa uzsvēra, ka Covid-19 ietekmē palielinājušies kiberdrošības riski: "Es domāju, ka ikvienam no mums ir zināms kāds cilvēks, kuru ir apkrāpuši internetā, zvanot, piedāvājot investīciju platformas. Tā ir kliedzoša netaisnība, un ir daudz jādara, lai to novērstu," sacīja FID priekšniece, uzsverot, ka ir uzsākta sadarbība ar Valsts policiju un citām iestādēm. Tāpat FID prioritāšu sarakstā ir cīņa pret kontrabandu, kas nodara lielu kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai.

Kā 2021. gada prioritātes FID prezentācijā Saeimas deputātiem minēts arī atbalsts "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesa nodrošināšanā, Latvijas pārstāvība starptautisko institūciju novērtēšanas procesos, un "AML" inovāciju centra izveide.

Ar pagājušo, 2020. gadu, FID tika piešķirtas papildu amata vietas, kopējo FID amata vietu gada beigās palielinot līdz 61 darbiniekam. Šobrīd dienestā strādā 66 darbinieki, akcentēja Znotiņa, pieminot, ka dienests cenšas maksimāli aizpildīt šīs vietas.

Covid-19 ietekmē FID neizlietoja visus tiem atvēlētos budžeta līdzekļus, tādēļ novirzīja tos atpakaļ valstij, sacīja Znotiņa pieminot, ka šogad risku mazinošo pasākumu ietvaros ir konstatēts, ka daļu no budžeta līdzekļiem iespējams izmantot citiem mērķiem, tāpēc FID sadarbībā ar IeM vērtē, kā budžets izmantojams.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis komisijas sēdē sacīja, ka FID pārraudzības sistēma ir ārkārtīgi īpatnēja – neesot citu valsts iestāžu ar tādu neatkarību. Bekmanis arī uzsvēra, ka FID ar savām iniciatīvām ir palīdzējis valsts politikas plānošanā. "Progress ir kosmisks. Būdams skeptisks pēc dabas, es nedomāju, ka varam prasīt tādu pašu tempu attīstību arī turpmāk – šķiet, ka sasniegumi ir ļoti augsti. Uzdevums ir noturēt esošās attīstības pozīcijas un kapacitāti," atzina IeM valsts sekretāra vietnieks.

FID ir neatkarīga, Ministru kabineta pārraudzībā esoša vadošā iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un tās mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, teikts dienesta mājaslapā.

Dienesta pamatuzdevums ir apkopot un analizēt finanšu datus, saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, lai iegūto informāciju nodotu Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas lietu izmeklēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!