Pērn tautības ierakstu maiņa veikta 125 cilvēkiem, kas ir piecas reizes vairāk nekā 2021. gadā, kad tautības ieraksta maiņa tika veikta vien 20 gadījumos, portālu “Delfi” informēja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā.
Visvairāk cilvēku atteikušies no krievu tautības ieraksta, mainot to uz tautības ierakstu, kas ir citām personām dzimtā. Visbiežāk to mainījuši uz tautības ierakstu “latvietis” vai “latviete”.
2022. gadā palielinājies arī vārdu, uzvārdu mainījušo personu skaits – Dzimtsarakstu departaments pieņēmis 1977 lēmumus par atļauju vārda vai uzvārda maiņai. 2021. gadā bija 1561 šāds lēmums.
Lielākā daļa cilvēku vēlējušās mainīt uzvārdu – aptuveni 1700 cilvēku. Vārda maiņu 2022. gadā cilvēki visbiežāk vēlējušies veikt, kā iemeslu norādot, ka vārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
Savukārt uzvārdu visbiežāk cilvēki mainījuši, lai atgūtu sava dzimtā vai pirmslaulības uzvārdu, iegūtu savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā vai iegūtu vai pievienotu sava laulātā uzvārdu.
Vienlaikus 2022. gadā palielinājies noslēgto laulību skaits – 12 110.
2021. gadā noslēgtas 10 824 laulības. Pērn laulības visbiežāk reģistrētas Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.
Turklāt pērn ir samazinājies mirušo skaits –30 349. 2021. gadā Latvijā reģistrēts 33 591 mirušais.
Kā liecina TM apkopotā statistika, samazinājies arī dzimušo cilvēku skaits – 15 925. Aizpērn Latvijā dzimuši 17 003 cilvēki.
2022. gadā tika reģistrēti arī daži unikāli piešķirti vārdi jaundzimušajiem – Kai, Taigers, Ēšs, Manalo, Sundars, Mināle, Čampakalata, Šadia, Lika, Vesna un citi.
