Pērn darba vietās dzīvības zaudējuši 33 cilvēki  (4)

Salīdzinājumam 2009.gadā darbā gāja bojā 32, bet 2010.gadā – 25 nodarbinātie. Šogad reģistrēti septiņi letāli nelaimes gadījumi darbā, kas saistīti ar darba vides riska faktoru iedarbību, liecina VDI dati.

Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā cieš darbinieki ar nelielu darba pieredzi. Pērn 27% letālu nelaimes gadījumu notikuši ar darbiniekiem, kuru darba stāžs bija līdz vienam gadam, savukārt 40% nodarbināto darba stāžs bija no viena līdz trim gadiem.

Vairāk nekā puses (54%) traģisko nelaimes gadījumu iemesls pērn bija darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neapmierinoša darbinieka apmācība, kā arī nepietiekoša kontrole. Darba inspekcija secina, ka nereti darbinieki darbā dzīvību zaudē tādu darba aizsardzības pārkāpumu dēļ, kurus viegli varēja novērst. Piemēram, pērn autoservisā gāja bojā kāds 53 gadus vecs vīrietis, jo automašīnas degvielas bākas metināšanas laikā notika sprādziens. Vīrietis veica darbu, kas nebija paredzēts viņa darba pienākumos, iepriekš nebija veikta viņa apmācība šāda darba veikšanai. Tāpat darbiniekam nebija veikta instruktāža par darba aizsardzības jautājumiem un darba devējs nebija veicis pietiekamu kontroli, ļaujot darīt bīstamu, darbinieka darba pienākumiem neatbilstošu, darbu.

VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa atzīst, ka lielākā daļa letālo nelaimes gadījumu nebūtu notikuši, ja darbinieki ievērotu darba aizsardzības prasības, bet darba devēji kontrolētu, kā uzņēmumā tiek ievērotas darba aizsardzības instrukcijas. Darba inspekcijas inspektori nereti secina, ka darbinieku apmācība notikusi formāli – ir parakstīti darba instruktāžas žurnāli, bet praksē apmācība nav veikta un darba devēji neseko, vai darbinieki ievēro darba drošības instrukcijas. "Šāda vieglprātīga attieksme paņem darbinieku dzīvības. Darbinieku apmācīšana, uzraudzīšana, vai tiek ievērotas darba aizsardzības prasības, no darba devēja puses neprasa papildus finansējumu, taču var izglābt kāda cilvēka dzīvību," uzsver Zariņa.