Pērn darbavietās miruši vismaz 58 nodarbinātie
Foto: LETA

Pērn darbavietās Latvijā fiksēti vismaz 58 nāves gadījumi, bet visi dati vēl tiek apkopoti, tāpēc mirušo kopskaits, visticamāk, pieaugs, pavēstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VDI dati liecina, ka pērn darba vietas riska faktoru dēļ miris vismaz 21 nodarbinātais. VDI pārstāve skaidroja, ka šādos gadījumos nāve iestājusies, jo nebija droša darba vide, piemēram, darbinieks nokrita no jumta, jo nelietoja pretkritienu sistēmu, vai tika aprakts tranšejā, jo tai nebija nostiprinātas malas.

Savukārt 30 gadījumos noteikts, ka nodarbinātais darbavietā miris dabīgā nāvē - šādos gadījumos primārais nāves iemesls bijušas sirds un asinsvadu slimības. Atlikušie septiņi gadījumi, VDI vērtējumā, bijuši ar darba vidi nesaistīti un nedabiski, piemēram, gadījumi, kad nodarbinātais izdarījis pašnāvību darbavietā.

VDI dati liecina, ka no 2014. līdz 2017.gadam bija novērojams kritums darbavietās mirušo skaitā, tomēr 2018.gadā tas atkal pieauga, pārspējot 2014.gada kopskaitu, proti, 91 nāves gadījumu. Kopumā 2018.gadā darbavietās miruši 92 nodarbinātie, no kuriem 52 gadījumos nāve iestājusies dabīgu apstākļu dēļ.

Raugoties tikai uz riska faktoru izraisītajām nāvēm, visvairāk mirušo tieši darbavietas drošības apstākļu trūkumu dēļ bija 2014.gadā, kad reģistrēts kopumā 41 šāds gadījums, un 2016.gadā, kad šādi miruši 38 darbinieki.

Nesenā SIA "Civitta Latvija", SIA "Grif" un UAB "Civitta" pētījumā par dabiskajām nāvēm darbavietās norādīts, ka laika posmā no 2008. līdz 2016.gadam Rumānijā, Lietuvā, Portugālē, Latvijā un Bulgārijā bija augstākais letālo negadījumu darbā skaits uz 100 000 nodarbinātajiem Eiropas Savienībā. Pēc pētnieku domām, tas norāda uz nepilnībām sociālekonomiskajā situācijā un veselības aprūpes sistēmā valsts mērogā, kā arī darba devēju un nodarbināto nepietiekamu izpratni un iesaisti cēloņu novēršanā.

Visbiežāk dabīgo nāvju gadījumi darbā novērojami apkopēju, krāvēju, dežurantu, apsargu, palīgstrādnieku, kravas automobiļu vadītāju, traktora vadītāju, remontstrādnieku, mehāniķu, santehniķu un būvnieku profesiju vidū. Savukārt 41,1% gadījumu darbinieki strādājuši nozarēs ar augstāku vīriešu nodarbinātības īpatsvaru, proti, apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas, kā arī būvniecības sfērās. 9,7% nāves gadījumu nodarbinātie strādājuši valsts pārvaldē un aizsardzībā un 8,9% - vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā.

Laikā no 2014. līdz 2017.gadam no 124 dabīgās nāvēs darba vietās mirušajiem 50 bija vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

No analizētajiem 70 dabīgās nāves gadījumiem darbā bez būtiskiem trūkumiem obligātās veselības pārbaudes bija organizētas un veiktas tikai 24 gadījumos jeb 34,3%. Savukārt četros gadījumos, kad nodarbinātais bija norīkots uz obligāto veselības pārbaudi, konstatēts - lai arī nodarbinātais strādājis diennakts vai nakts maiņas, darba vides riska novērtēšanas pārskatos šāds darba vides faktors nebija ietverts, līdz ar to nebija norādīta nepieciešamība nodarbinātajiem veikt obligāto veselības pārbaudi.

No visiem 70 gadījumiem informācija par mirušā pirmsnāves sūdzībām sniegta vien astoņos gadījumos. No viņiem četri miruši darba vietā neilgi pēc tam, kad izteikuši sūdzības par savu veselības stāvokli. Savukārt vienā gadījumā nodarbinātajam divus mēnešus pēc kārtas vairākas dienas darba vietā palicis slikti, kā rezultātā viņš arī bija aizvests mājās.

Izpētot dabīgo nāvju apstākļus padziļināti, pētnieki secinājuši, ka sirds un asinsvadu slimības kā galvenais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, uzskatāmi ietekmē arī darba vietās notikušo dabīgo nāvju statistiku. Darbaspēka novecošanās, kas noris pakārtoti kopējai iedzīvotāju relatīvajai novecošanai, var būtiski ietekmēt mirstību darba vietā no sirds un asinsvadu slimībām.

Pētījuma laikā tika analizēti 159 VDI pieejamie dabīgās nāves darbā gadījumu akti, kas noformēti no 2014. līdz 2017.gadam. Padziļinātai analīzei izvēlēti 2014. un 2015.gadā noformētie dabīgo nāvju gadījumu akti, jo šajos gados reģistrēts vislielākais dabīgo nāvju darbā skaits. Kopumā analizēti 70 dabīgās nāves gadījumu akti un to pielikumos esošā dokumentācija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form