Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontroles dienests (Kontroles dienests) pagājušajā gadā iesaldējis noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 3,5 miljonu latu apmērā, kas ir divarpus reižu vairāk nekā 2010.gadā, pastāstīja Kontroles dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
Viņš sacīja, ka kopumā 2011.gadā Kontroles dienests izdevis 109 rīkojumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu un tas ir 2,3 reizes vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tika izdoti 48 šādi rīkojumi.
"Šādi rīkojumi ir gatavoto materiālu sastāvdaļa un tiek nodoti tiesību aizsardzības iestādēm pirmstiesas izmeklēšanas sākšanai un aresta uzlikšanai noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, lai tiesas procesa gaitā šādi līdzekļi tiktu konfiscēti par labu cietušajiem vai arī valsts budžetam," paskaidroja Burkāns un minēja piemēru, kad 2011.gada septembrī vienā no Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesām, izskatot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, tika pieņemts lēmums atzīt par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem naudas summu vairāk nekā 1,4 miljonu eiro (apmēram viena miljona latu) apmērā un to konfiscēt valsts labā.
Kontroles dienesta priekšnieks atzina, ka dienests 2011.gadā ir intensīvi strādājis, tādējādi arī gūstot vērā ņemamus rezultātus. Pēc viņa teiktā, pēdējos gados pieaudzis materiālu skaits, kurus dienests nosūta tiesību aizsardzības iestādēm. "Nosūtīto materiālu skaits 2009.gadā bija 143, 2010.gadā – 270 un 2011.gadā – 442," informēja Burkāns.
Viņš norādīja, ka šis pieaugums zināmā mērā ir saistīts ar salīdzinoši nesen Latvijā ienākušu naudas atmazgāšanas tipoloģiju, ko mēdz saukt par "phishing". No kopumā 442 materiāliem tieši par minētajām shēmām dienests tiesību aizsardzības iestādēm nosūtījis 318 materiālu. "Dienests sadarbībā ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekiem un mediju starpniecību 2011.gada jūnijā sagatavoja informatīvu materiālu, lai brīdinātu sabiedrību, it īpaši vecākus, lai viņu pilngadīgie bērni Latvijā neiesaistītos šādās – no ārvalstu banku klientu kontiem izkrāptas – naudas atmazgāšanas shēmās," pastāstīja Burkāns.
Dienesta priekšnieks pavēstīja, ka atbilstoši Ministru prezidenta vadītās Finanšu sektora attīstības padomes 2006.gada sākumā dienestam noteiktajām prioritātēm īpaša uzmanība tiek veltīta lielu legalizācijas shēmu atklāšanai un legalizācijas shēmās finanšu līdzekļu iesaldēšanai lielos apmēros.
Viņš paskaidroja, ka shēmu par lielu dienests uzskata tad, ja tajā iesaistīto darījumu dalībnieku – fizisko un juridisko personu – kopējais skaits ir vismaz 20. Ja 2010.gadā no 270 sagatavotajiem materiāliem 54 materiālos figurēja lielās shēmas, tad 2011.gadā materiālu ar lielajām shēmām skaits bija 52. "Lielajās shēmās kā viens no bīstamības rādītājiem ir visu tās ietvaros veikto darījumu kopsumma. Ja 2010.gadā bija 29 materiāli ar lielajām shēmām, kurās figurēja vismaz viens miljons latu, tad 2011.gadā šādu materiālu skaits jau bija 43, kas ne tikai praksē apstiprina, ka šis dienesta darbības virziens kā prioritārs ir izvēlēts pareizi un ir aktīvi turpināms, bet arī norāda uz noteikta veida pieaugošo tendenci šādās shēmās, kuru izveidošanas un darbības mērķi ir gan izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, gan naudas aplokšņu algām veidošana, gan vēl daudzi citi dienestam labi zināmie," klāstīja Burkāns.
2010.gadā Kontroles dienests iesaldēja kopumā 1,39 miljonus latu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un tiesību aizsardzības iestādēm nosūtīja kopumā 270 materiālu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā. Dienests sistematizē un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī likumā paredzētajos gadījumos nodod šo informāciju kontroles, izmeklēšanas un tiesu iestādēm.