Pērn novembrī Eiropas Komisija (EK) parakstīja līgumu, kas paredzēja iepirkt par 80 miljonu devu tolaik vēl nereģistrētas ASV kompānijas "Moderna" vakcīnas pret Covid-19. Eiropas Komisija izmantoja šo iespēju decembra beigās. Tāpat kā citos EK vakcīnu iepirkumos arī šajā gadījumā katrai valstij bija paredzēts vakcīnas devu daudzums proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam.
Latvijas gadījumā tie bija 336 000 devu no pirmās līguma daļas un tikpat – no otras. Nacionālais veselības dienests (NVD) 2020. gada 27. novembrī saņēma EK Vadības paneļa piedāvājumu par Latvijai pieejamajām 336 566 "Moderna" vakcīnas pamatdevām un 336 566 papilddevām, LTV7 informēja dienestā. Nepasūtītās vakcīnas ļautu vakcinēt vairāk nekā 168 000 cilvēku.
"Saņemtā informācija tika nodota izskatīšanai Veselības ministrijas izveidotajai ad hoc [šim mērķim izveidotajai] darba grupai (Veselības ministrijas padotības iestāžu darba grupa), kuras sanāksme tika sasaukta 30. novembrī, lai lemtu par "Moderna" vakcīnas pasūtāmo devu daudzumu. Sanāksmes laikā tika pieņemts lēmums pasūtīt 336 566 vakcīnu devas," informēja NVD.
NVD skaidroja, ka Latvija saņemtu papildu devas tikai šī gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, vēsta LTV7. Pērn gada nogalē veselības ministres amatu ieņēma Ilze Viņķele (AP), kuras laikā arī tika izveidota neformālā darba grupa, kura lēma par vakcīnu piegādēm. Viņa no komentāriem par "Moderna" vakcīnu iepirkumu LTV7 atteicās.
Saskaņā ar "Politico", Latvija nebija vienīgā valsts, kura atteicās no papildu "Moderna" vakcīnām, kopumā tādas bija 16: Latvija, Polija, Rumānija, Beļģija, Grieķija, Čehija, Bulgārija, Slovākija, Īrija, Lietuva, Slovēnija, Igaunija, Kipra, Ungārija, Luksemburga un Malta. Tikmēr Portugāle, Austrija, Horvātija pieteicās papildu vakcīnām, taču mazāk nekā bija iespējams. Ungārijas amatpersonas, komentējot izvēli nepieteikties papildu vakcīnām, norādīja, ka to saņemšana būtu novēlota.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piektdienas vakarā pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes komentēja sabiedriskajos medijos izskanējušo informāciju. Ministrs uzsvēra, ka ir ierosinājis vēl vienu dienesta pārbaudi saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumiem.
Jaunā dienesta pārbaude aptvers visus vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, kas saistīti ar vakcīnu portfeļa veidošanu pagājušā gada rudenī un ziemā. Tostarp, kā uzsvēra Pavļuts, tiks pārbaudīti lēmumi par "Moderna" vakcīnām. Pavļuta rīcībā esošā informācija liecina, ka darba grupa tik tiešām nav uzskatījusi par nepieciešamu iepirkt papildu "Moderna" devas.
Viņš apgalvoja, ka šī epizode tiks izmeklēta tāpat kā citas vakcīnu iepirkšanas epizodes un par to tiks ziņots, tiklīdz dienesta pārbaude tiks pabeigta. "Nevajadzētu vairs palikt neatbildētiem jautājumiem," viņš piebilda.
Kritisks par situāciju bija premjers Krišjānis Kariņš (JV). Viņš uzsvēra, ka no Pavļuta sagaida izmaiņas Veselības ministrijā. "Domāju, ka ar dienesta pārbaudi nepietiks, šeit ir jābūt konkrētām izmaiņām," skarbs bija premjers. Valsts šobrīd cieš no šauras grupas lēmumiem, piebilda Kariņš.
Jau vēstīts, ka disciplinārlietā nav konstatētas Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieka Aināra Lācberga prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai. Disciplinārlieta tika rosināta, jo Latvijas atbildīgās amatpersonas savulaik tika nolēmušas iegādāties mazāk "BioNTech/Pfizer" vakcīnu, nekā bija pieejams, kas šī gada sākumā rezultējās ar vēl lielāku vakcīnu pret Covid-19 trūkumu nekā citviet Eiropā, līdz ar to pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem vakcinēto personu rādītājiem.
