Aizvadītajā gadā vakcīnu pret trakumsērgu Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) saņēmuši 579 iedzīvotāji, informēja LIC sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Johnasone.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

LIC informē, ka vakcīnu saņem gan cilvēki, kurus sakoduši, iespējams, inficēti dzīvnieki, gan arī profilakses nolūkos, ja dzīvnieks nav iekodis. Taču kopumā Latvijā ik gadu pēc kontakta ar slimiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem ar aizdomām par trakumsērgu tiek vakcinēti 8000-9000 cilvēki, liecina LIC informācija.

Ja cilvēks ir sakosts, jāievada piecas vakcīnas, un imunitāte saglabājas gadu. Ja vēlas saglabāt imunitāti, pēc gada jāveic revakcinācija. Pēc tam revakcinācija veicama pēc pieciem gadiem.

Ja cilvēks nav sakosts, jāievada trīs vakcīnas, un imunitāte saglabājas gadu. Pēc gada jāveic revakcinācija. Pēc tam revakcinācija veicama pēc pieciem gadiem.

Tāpat LIC epidemioloģiskajos biļetenos pieejamā informācija liecina, ka pēdējais Latvijā reģistrētais trakumsērgas gadījums, kad cilvēks ar šo slimību ir inficējies, reģistrēts 2003.gadā.

Trakumsērga ir ļoti bīstama vīrusu infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu koduma vai skrāpējuma vietā, veselām vai ievainotām gļotādām nokļūstot cilvēka vai dzīvnieka organismā.

Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Slimība vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi.

Latvijā galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, no kuriem parasti inficējas mājdzīvnieki, kas slimo ievērojami retāk.

Valdība šonedēļ apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus "Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība", kas stāsies spēkā ar šā gada 1.martu, to izpildi uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Jaunā kārtība nosaka: ja radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos ar trakumsērgu, laboratoriskos izmeklējumus trakumsērgas diagnozes noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"".

Lielākā daļa no pērn saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki, pārsvarā - lapsas un jenotsuņi.

Kā liecina PVD apkopotie dati, 2005.gadā tika konstatēts 421 dzīvnieku saslimšanas gadījums ar trakumsērgu, 2008.gadā - 110, bet 2009.gadā - 69 gadījumi. Lielākā daļa no pērn saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki, pārsvarā - lapsas un jenotsuņi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form