Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2018. gadā palielinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un tajos bojā gājušo skaits, savukārt samazinājies ugunsgrēkos cietušo skaits un izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem.
VUGD portālu "Delfi" informēja, ka 2018. gadā dienests reģistrējis 20 751 izsaukumu, no tiem 9134 bijuši uz ugunsgrēkiem, 589 - uz meža ugunsgrēkiem, bet 7085 - uz glābšanas darbiem. Savukārt 3943 no izsaukumiem bijuši maldinājumi.
Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 4,5% palielinājies ugunsgrēku skaits, bet par gandrīz 200 izsaukumiem samazinājies glābšanas darbu skaits.
Visvairāk izsaukumu, tajā skaitā 3890 ugunsgrēki, reģistrēti Rīgā un Rīgas reģionā, no kuriem 2568 – tieši Rīgas pilsētā. Savukārt Vidzemes ugunsdzēsēji glābēji saņēmuši vismazāk izsaukumus.
No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem 2087 izcēlušies dzīvojamās mājās, 670 - transportlīdzekļos, 178 - publiskajās ēkās un 163 - ražošanas ēkās. 1081 reizes dega neapsaimniekotas ēkas, bet 2759 gadījumos – izgāztuves, atkritumi un sausā zāle.
No statistikas secināms, ka turpina samazinājies izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem. 2016. gadā tika reģistrēti 2560 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017.gadā – 2253, bet pagājušajā gadā pērnā gada zāle dzēsta 2088 reizes.
Aizvadītajā gadā, ņemot vērā ilgstošo sausumu, VUGD saņēmis trīs reizes vairāk izsaukumu uz meža ugunsgrēkiem nekā 2017. gadā, kad dzēsti 169 meža ugunsgrēki.
VUGD arī secina, ka palielinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits, bet samazinājies cietušo skaits. Iepriekšējos astoņus gadus bija vērojama pozitīva tendence katru gadu samazināties ugunsgrēkos bojā gājušo skaitam. Taču 2018. gadā ugunsgrēkos bojā gājušo skaits palielinājās.
No 82 bojā gājušajiem 48 bija vīrieši, kuru vidējais vecums bija 55 gadi, un 29 sievietes, kuru vidējais vecums bija 62 gadi. Savukārt piecu bojā gājušo personības nav noskaidrotas. Visvairāk ugunsnelaimēs bojāgājušo bija Rīgā – 28 personas.
Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos cieta 302 cilvēki, no tiem – 23 bērni. Šis skaits ir par 21% mazāks nekā 2017. gadā, kad cieta 381 cilvēks, no kuriem 52 bija bērni.
Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojā gājušajiem, VUGD secina, ka gandrīz visi gadījumi saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni. Nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība joprojām noved pie traģiskām ugunsgrēku sekām, norāda VUGD.
No 82 ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki, 36, visticamāk, bijuši saistīti ar neuzmanīgu smēķēšanu telpās. Turklāt lielākajā daļā notikumu cilvēku dzīvības varēja glābt, uzstādot mājokļos dūmu detektorus, pauž ugunsdzēsēji.
Pērn saglabājies salīdzinoši augsts ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – 381, tostarp arī 30 bērni. VUGD uzskata, ka izglābto cilvēku skaits apliecina ugunsdzēsēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos, kā arī tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados ugunsdzēsējiem glābējiem ir uzlabots ekipējums un aprīkojums.
Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 7085 glābšanas darbus, kas ir par 2,77% mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr līdzīgi kā iepriekšējā pārskata periodā palielinājies dažādos negadījumos izglābto skaits. 2017. gadā glābšanas darbos izglābti 505 cilvēki, savukārt 2018. gadā izglābti 514 cilvēki, no kuriem 167 cilvēki izglābti ceļu satiksmes negadījumos, 55 cilvēki atrasti pēc apmaldīšanās purvos vai mežos, 61 cilvēkam palīdzība bijusi nepieciešama dažādu sadzīves negadījumu dēļ, savukārt 62 izglābti pēc negadījumiem uz ūdens vai ledus.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka aizvadītajos septiņos gados no ūdenstilpnēm izcelto noslīkušo skaits pārsniedz ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu. Pērn no ūdenstilpēm izcelti 118 noslīkušie. Lielais noslīkušo cilvēku skaits ir skaidrojams ar cilvēku pārgalvīgu un neapdomīgu rīcību, atpūšoties pie ūdenstilpēm peldsezonas laikā, skaidro dienests.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
