2019. gadā Valsts drošības dienests (VDD) pieņēmis astoņus lēmumus liegt personai pieeju valsts noslēpumam. Divos gadījumos speciālā atļauja atteikta pirmreizēji, savukārt sešos gadījumus pieeja valsts noslēpumam liegta personām, kurām iepriekš bijusi izsniegta speciālā atļauja, liecina VDD darbības pārskats par aizvadīto gadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piecos gadījumos persona VDD lēmumu nav apstrīdējusi, savukārt trijos gadījumos lēmums apstrīdēts.

Vienā gadījumā process ir noslēdzies, Administratīvajai tiesai lēmumu personai liegt pieeju valsts noslēpumam atzīstot par pamatotu un atstājot spēkā. Savukārt divos gadījumos process vēl turpinās – Ģenerālprokuratūra atcēlusi pieņemto lēmumu, kam par iemeslu bijusi neskaidrība par procedūru personas nosūtīšanai uz medicīnas iestādi atkarību konstatēšanai, skaidro VDD. Abos gadījumos VDD turpina personas pārbaudi, lai novērstu šaubas par pieņemtā lēmuma pamatotību.

VDD vērtējumā valsts noslēpumu var uzticēt tikai tādai personai, kura ir lojāla Latvijas valstij un ievēro normatīvos tiesību aktus. Arī aizvadītajā gadā dienests konstatējis gadījumus, kad personu īstenotās darbības profesionālā vai privātā sfērā nebija savienojamas ar iespēju izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai bija par pamatu jau izsniegtas speciālās atļaujas anulēšanai.

Runājot par pērn konstatētajiem iemesli liegt pieeju valsts noslēpumam, VDD skaidro, ka divos gadījumos lēmums pieņemts saistībā ar neatbilstību likuma "Par valsts noslēpumu" normai, kas nosaka, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Savukārt sešos gadījumos lēmumi pieņemti saistībā ar personas neatbilstību šī likuma punktam, kas paredz - pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

VDD skaidro, ka atsevišķos gadījumos, konstatējot paaugstināta riska faktorus, speciālā atļauja var tikt izsniegta, bet – uz saīsinātu termiņu. Šādos gadījumos tiek turpināta personas atbilstības speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai padziļināta izvērtēšana. Aizvadītajā gadā VDD uz saīsinātu termiņu speciālo atļauju izsniedza 32 gadījumos.

Kopš spēkā stājušās izmaiņas likumā "Par valsts noslēpumu", pirmo reizi vienā no VDD izskatītajiem gadījumiem, kad personai liegta pieeja valsts noslēpumam, tā izmantojusi visas likumā paredzētās apstrīdēšanas un pārsūdzības iespējas. Šajā gadījumā dienests liedza pieeju valsts noslēpumam kādas tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 9. panta trešās daļas 6. punktā ietverto kritēriju – pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Pieņemot personai negatīvo lēmumu, VDD balstījies uz vairākiem diskvalificējošiem apstākļiem. Piemēram, veiktajā fiziskās personas auditā tika konstatēts izdevumu apjoma pārsniegums pār ienākumiem vairāk nekā 45 tūkstošu eiro apmērā, kā arī pēdējā gada laikā persona skaidrā naudā no bankomātiem bija izņēmusi vairāk nekā 55 tūkstošus eiro, kuru izcelsmi nespēja pamatot. Tāpat personai 2018. gadā bija piemērots disciplinārsods – rājiens par pārkāpumiem, pildot tiešos dienesta pienākumus, kas liecināja par interešu konflikta riskiem.

Savukārt laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam persona bija ieguvusi ziņas no tai pieejamas datu bāzes gadījumos, kas nebija saistīti ar amata pienākumu veikšanu, kā arī persona VDD nebija sniegusi konsekventu informāciju par aizņēmumiem no fiziskām personām un vēsturiski bija iesaistīta konfliktos, kur izmantots fizisks spēks, atrodoties alkohola ietekmē. Papildu tam persona savlaicīgi nesniedza informāciju VDD par izmaiņām aptaujas lapā – par piemērotiem administratīvajiem un disciplinārsodiem.

Izvērtējot VDD pārbaudes laikā iegūto un apkopoto informāciju, tiesa secināja, ka konstatētie pārkāpumi ir pietiekams pamats, lai apšaubītu šīs personas spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tāpat tiesa, ņemot vērā pārbaudes materiālus, norādīja, ka personas īpašībās saskatāma mantkārība un nevēlēšanās ievērot tiesību normas, kas, vērtējot to kopsakarā ar personas ieņemamo amatu un pamatuzdevumu, ir pamats apšaubīt personas uzticamību, norāda specdienests.

Aizvadītajā gadā VDD kopumā izsniedza 2066 speciālās atļaujas, no kurām 1441 bija otrās kategorijas speciālās atļauja (līdz slepenības pakāpei "Slepeni"), bet 625 – trešās kategorijas speciālās atļaujas (līdz slepenības pakāpei "Konfidenciāli").

Tāpat VDD veicis pārbaudi 48 personām, kuras pretendējušas uz pirmās kategorijas speciālo atļauju (līdz slepenības pakāpei "Sevišķi slepeni"), nosūtot pārbaudes materiālus Satversmes aizsardzības birojam (SAB) lēmuma pieņemšanai. Papildus VDD nosūtīja SAB materiālus par veiktajām pārbaudēm desmit komersantiem, kuriem, pretendējot uz valsts noslēpumu saturošu iepirkumu izpildi, nepieciešams industriālās drošības sertifikāts.

Specdienests uzsver, ka personas pārbaude nenoslēdzas ar speciālās atļaujas izsniegšanas brīdi, jo arī turpmāk VDD vērtē personas atbilstību darbam ar valsts noslēpumu, kā arī normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.

Gadījumos, kad konstatēti riski valsts noslēpuma saglabāšanas interesēm, tiek sākta ārkārtas pārbaude. Aizvadītajā gadā dienests sācis 25 šādas pārbaudes. Starp iemesliem, kas bija par pamatu ārkārtas pārbaudēm, VDD izceļ, piemēram, gadījumus, kad konstatēts, ka persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību. Piemēram, valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde neatbilstošās informācijas sistēmās. Tāpat pamats bijis paaugstināti izlūkošanas riski – piemēram, braucieni uz Krieviju, NVS valstīm, Ķīnu -, kā arī aizdomas, ka persona ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli vai personai konstatēti neskaidri vai nepamatoti finanšu darījumi, vai personai identificēti paaugstināti reputācijas riski.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests Ģenerālprokuratūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form