Saeima ceturtdien pieņēma fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas aizsargās fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.
Saskaņā ar likumu aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas norāda uz personas rasi vai etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās vai sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.

Tas tomēr neattiecas uz gadījumiem, kad persona šādu datu apstrādei devusi rakstveida piekrišanu, datu apstrāde nepieciešama personas dzīvības un veselības aizsardzībai, tā nepieciešama fiziskās vai juridiskās personas likumīgo tiesību un interešu aizsardzībai tiesā un atsevišķos citos gadījumos.

Personas datu aizsardzību nodrošinās Datu valsts inspekcija, kurai jānodrošina personas datu apstrādes atbilstība likuma prasībām, jāpieņem lēmumi un jāizskata sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību, jāreģistrē personas datu apstrādes sistēmas, kā arī kopīgi ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju jālemj par personas datu apstrādes sistēmas nodošanu valsts arhīviem glabāšanā.

Saskaņā ar likumu personas datus var nodot glabāšanā citai valstij, ja šī valsts nodrošina tādu pašu datu aizsardzības pakāpi kā Latvijā. Tas neattiecas uz gadījumiem, ja persona pati piekritusi savus datus nodot citai valstij, datu nodošana saistīta ar svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm vai arī šie dati nepieciešami tiesvedībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit