Pēterbaznīcas īpašumtiesības nodos Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam
Foto: LETA

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc ilgām diskusijām ir konceptuāli lēmusi nodot Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, kuru veido Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) un Vācu Svētā Pētera draudze.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekšējā nedēļā notikušajā komisijas sēdē deputāti un pieaicinātie eksperti gatavojās lemt par dievnama īpašumtiesību piešķiršanu Rīgas domei.

Minētajā komisijas sēdē Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP) norādīja, ka Rīgas pilsētas pašvaldība lūdz likumā nostiprināt baznīcas īpašumtiesības uz galvaspilsētas pašvaldību. Dome esot gatava uzņemties atbildību par īpašumtiesībām arī bez ārēja finansējuma. Nepieciešamības gadījumā dome ir gatava lūgt aizņēmumu Valsts kasē.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) vaicāja, vai dome ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamo finansējumu restaurācijas darbiem, ņemot vērā, ka baznīcas remontdarbi jāpabeidz astoņu gadu laikā, uz ko Ozola norādīja, ka, nostiprinot likumā īpašumtiesības galvaspilsētas pašvaldībai, dome radīšot vajadzīgo finansējumu.

Tikmēr deputāts Igors Pimenovs (S) akcentēja, ka deputātu rīcībā ir Bundestāga deputāta Aloiza Karla parakstīta vēstule, kurā pievienoti Bundestāga Budžeta komisijas sēdes materiāli, kuros neesot nolasāma summa, uz kuru pretendētu Pētera baznīca. Viņš minēja, ka uz šo dokumentu vairākkārt atsaucas Ašeradens un komisijas deputāti, tomēr konkrēts finansējums tur nav paredzēts.

Vēstulei pievienotajā tabulā arī nosaukti naudas saņemšanas noteikumi, piemēram, jābūt rekonstrukcijas projektam, teica Pimenovs, akcentējot, ka tas ir ļoti apjomīgs darbs – sagatavot projektu. Tāpat neesot norādīts, ka nauda paredzēta tieši LELB un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam, LELB vai baznīcas draudzei.

Karls arī vairs neesot deputāts Bundestāgā. Pimenova ieskatā šos aspektus jāņem vērā. Viņš piebilda, ka Rīgas dome būtu piemērots kandidāts saistību pildīšanai.

Savukārt Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (NA/LRA) akcentēja, ka Ozolas minēto balsojumu Rīgas domē atbalstīja 28 deputāti no 60. Domē par baznīcas īpašumtiesību jautājumu esot nevienprātīgs viedoklis, jo liela daļa deputātu atbalstot, ka dievnama īpašniekam jābūt baznīcai un draudzei.

Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA) aizvadītajā Izglītības komisijas sēdē pauda uzskatu, ka šis jautājums jāskata divās kategorijās – pirmkārt, no saimnieciskā viedokļa un, otrkārt, no morāli ētiskā viedokļa.

No saimnieciskā viedokļa, viņaprāt, jau iepriekš Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (P/Par) runājis par apstākļiem, ka, nododot īpašumu Rīgas domei, pavērsies lielāki riski zaudēt to finansējumu, kas paredzēts Vācijas budžetā.

Dzintars neapšaubīja Ozolas "labo gribu", vienlaikus vērsa uzmanību, ka īpašumtiesību nodošana galvaspilsētai nozīmēs politiskas vienošanās starp daudzām koalīcijas partijām, ne tikai šajā domes sasaukumā, bet arī nākamajos. Vienlaikus viņš akcentēja, ka jau tagad Rīgas domē nav vienprātības par šo jautājumu.

Savukārt no morāli ētiskā aspekta šī sanākot kā "konfrontācija" ar reliģiskās darbības īstenotājiem. "Baznīcai tiek piedāvāts risinājums, pret kuru ir lielākās reliģiskās konfesijas, zināmā mērā piekrāpjot viņus," teica Dzintars, piebilstot, ka tā nav cieņpilna parlamenta attieksme pret reliģiskajām organizācijām.

Deputāts akcentēja, ka jebkurš cits risinājums, nenododot īpašumu baznīcai, radīs risku zaudēt Vācijas finansiālu atbalstu. Tāpat dīvaini esot "ar varu iet uz konfrontāciju" pret baznīcu attiecībā uz īpašumu, kura primārā funkcija ir reliģiskās darbības nodrošināšana.

Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis akcentēja, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam var būt šaubas par likuma parakstīšanu, ja atjaunotājam un lietotājam nebūs finansiālas un profesionālas spējas atjaunot, uzturēt, attīstīt un lietot dievnamu tam paredzētajām funkcijām, kā arī ja īpašumtiesību modelis nebūs ilgtspējīgs.

Viņš aizvadītajā komisijas sēdē aicināja deputātus vēl nebalsot par īpašumtiesību nodošanu, bet rosināja meklēt konsolidētu, iekļaujošu variantu.

Ašeradens atbildēja, ka šai jautājumā valdība nav izrādījusi jebkādu interesi par objektu, Rīgas dome lūdza īpašumu "atdot viņiem", bet baznīca piedāvāja apvienoties, kam dome nepiekrita.

Komisijas vadītājs uzsvēra, ka tai ir savi limiti, ko parlamenta komisija var izdarīt. "Mēs iespēju robežās runājām ar visām pusēm, lūdzām piedalīties un dabūjām to, ko dabūjām," teica Ašeradens, vaicājot, vai Teikmanis aicina atkal šo jautājumu atlikt uz 15 gadiem.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs norādīja, ka nevar runāt valdības vārdā, lai gan piekrīt, ka tā nav izrādījusi interesi par šī objekta apsaimniekošanu. Viņš akcentēja, ka ir divi spēlētāji, kuri ir izrādījuši aktīvu interesi par objekta apsaimniekošanu – baznīca un Rīgas pilsēta. Viņaprāt, starp šiem spēlētājiem būtu jāmeklē kompromiss.

Atbildot uz jautājumu par to, vai prezidenta kanceleja ir ar mieru pārņemt šo vidutāja funkciju, Teikmanis teica, ka runās ar Valsts prezidentu, vai viņš ir gatavs meklēt kompromisu starp šīm divām dažādajām pusēm, lai panāktu ilgtspējīgu risinājumu.

Savukārt deputāts Ritvars Jansons (NA) teica, ka prezidentam vajadzēja ātrāk reaģēt šī jautājuma sakarā. Vienlaikus viņš akcentēja, ka balsos par īpašumtiesību nodošanu nodibinājumam.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību atdošanu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam" atbalstīja kopumā septiņi deputāti – Dzintars, Jansons (NA), Edgars Kucins (S), Jānis Vucāns (ZZS), Arvils Ašeradens (JV), Inguna Rībena un Ilga Šuplinska.

Savukārt parlamentārieši Aigars Bikše (AP) un Linda Medne (JKP) pauda uzskatu, ka īpašumtiesības piešķiramas Rīgas pilsētas pašvaldībai, bet deputāti Evija Papule (R) un Ivars Puga piekrita Teikmaņa piedāvājumam – lēmumu atlikt.

Trešdien, 27. oktobrī, komisija plāno turpināt izskatīt atlikušos likumprojekta punktus otrajam lasījumam parlamentā.

Jau ziņots, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) savā atzinumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norādījusi, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājums ilgstoši bijis neatrisināts, kas ir ietekmējis objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka no būvniecības problēmu viedokļa ir ļoti smags mantojums, iespējams, ka smagāks par pārējām Vecrīgas viduslaiku baznīcām, jo tas ir divas reizes bijis pakļauts postošām uguns un konstrukciju termisko deformāciju slodzēm, kam sekojuši gadi bez jumtiem virs ēkas, teikts minētajā atzinumā.

Pēdējā baznīcas atjaunošana notika bez paaudzēs mantotas arhitektu, inženieru, būvnieku pieredzes gotisko baznīcu statikas aprēķinos, konstrukciju projektēšanā un būvniecībā, uzturēšanā, atjaunošanā. Kvalitāte, kādā veikta liela daļa mūra restaurācijas darbu, ir ļoti tāla no mūsdienu prasībām un kvalitātes līmeņa, norādīts NKMP atzinumā, piebilstot, ka visas tehniskās infrastruktūras sistēmas ir galēji novecojušas, neefektīvas, daļa ir nelietojama vai pat nekad nav ierīkota. Ēkas funkcionālā kapacitāte ir zema, stipri ierobežota un arhaiska.

NKMP brīdinājusi, ka ēkas tehniskās un arhitektoniskās problēmas vēl apzinātas tikai daļēji, nav aptverti visi vajadzību un nepieciešamību sektori.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

LELB Ilga Šuplinska Igors Pimenovs Mārtiņš Staķis Andris Teikmanis Arvils Ašeradens Inguna Rībena Ivars Puga Raivis Dzintars Rīgas dome Rīgas pils Saeima Vācija Valsts prezidenta kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form