Pēterbaznīcu Saeima plāno nodot LELB un Vācu draudzes nodibinājumam
Foto: LETA

Saeima trešdien, 15. decembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Rīgas svētā Pētera baznīcas likumā, paredzot baznīcas īpašuma tiesības nodot Rīgas svētā Pētera baznīcas nodibinājumam. Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 48 deputāti, pret balsoja 12, atturējās seši, bet balsojumā nepiedalījās 12 deputāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nodibinājumu veido Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) un Vācu svētā Pētera draudze.

Par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iepriekš vērtēja divus scenārijus Pēterbaznīcas piederībai, proti, baznīcu uzticēt Rīgas pašvaldībai vai LELB un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš atzina, ka Pēterbaznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca.

"Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai. Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Pēterbaznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma, secināts, ka baznīca atrodas kritiskā stāvoklī un to steidzami nepieciešams restaurēt," sacīja Ašeradens.

Likuma izmaiņas paredz, valsts nodos nodibinājumam bez atlīdzības zemes gabalu 2788 kvadrātmetru platībā un uz tā esošo Rīgas svētā Pētera baznīcas ēku kopā ar kustamiem piederumiem. Gadījumā, ja nodibinājums beidz pastāvēt, Pēterbaznīca nonāks valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā.

Likumprojekts paredz, ka Rīgas svētā Pētera baznīcas nodibinājumam būs jānodrošina nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšana, atjaunošana, jo īpaši restaurācija.

Tāpat nodibinājumam būs jāveic nepieciešamie izpētes darbi, jāizstrādā nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcija, restaurācijas projekta dokumentācija un jānodrošina restaurācijas darbu veikšanu.

Koncepcija būs jāizstrādā 15 gadu periodam un tā jāaktualizē ik pēc trim gadiem. Nodibinājumam katru gadu līdz 31. martam jāiesniedz Kultūras ministrijai pārskats par koncepcijas īstenošanu.

Paredzams, ka Rīgas pašvaldība līdz 2022. gada 31. janvārim nodos un nodibinājums pārņems savā īpašumā Pēterbaznīcu.

Likumprojektā arī ietverts pants par Pēterbaznīcas izmantošanu, proti, tā ir dievnams, kuru izmanto reliģiskās darbības veikšanai, kā arī tā ir kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta. Tā ir koncertu, mākslas izstāžu, kā arī vēsturei, pilsētas attīstībai un arhitektūrai veltītu izstāžu un citu kultūras pasākumu norises vieta.

Pēterbaznīca arī būs izglītojošu pasākumu norises vieta, tūrisma objekts, kurā ietilpst baznīcas skatu tornis.

Saeimas sēdes laikā Ašeradens informēja, ka nodibinājums ir atradis līdzekļus baznīcas restaurācijai, proti, tas saņēmis Vācijas Bundestāga līdzekļu rezervāciju 33 miljonu eiro apmērā, turklāt Saeimas atbildīgā komisija par šo jautājumu ir runājusi gan ar Bundestāga budžeta komisijas locekļiem, gan arī Baltijas atbalsta grupas locekļiem, kuri apstiprināja, ka Bundestāgam šāds nodoms ir.

Lai arī patlaban Vācijā ir mainījusies valdība, Ašeradens piebilda, ka turpmāk finansējuma jautājums būs atkarīgs no jaunā Bundestāga lēmuma, bet "nav pamata domāt, ka šeit varētu būt kādas izmaiņas".

Opozīcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) pauda skepsi par piesauktajām Vācijas garantijām, jo tādas neesot saņemtas oficiālā līmenī. "Mums nav neviens dokuments, kas parādītu, ka Federatīvās Republikas valdības budžetā ir paredzēta rezervācija summām, kas būtu vērstas uz konkrēto mērķu sasniegšanu," teica deputāts.

Tomēr Ašerandens uzsvēra, ka kolēģa paustais nav taisnība, jo Saeimas komisijas rīcībā ir Bundestāga Budžeta komisijas pārstāvju vēstule par naudas summas rezervāciju. Tāpat Vācijas Bundestāga deputāti esot apstiprinājuši, ka šāds finansējums ir pieejams.

Deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja vēl nebalsot par likumprojektu otrajā lasījumā, bet nodot to atkārtotai izskatīšanai Saeimas atbildīgajā komisijā, lai tā iegūtu informāciju par nodibinājuma finanšu stāvokli un tā iespējām piesaistīt baznīcas uzturēšanai nepieciešamo finansējumu. Šis lūgums tika noraidīts.

Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tas vēl jāpieņem trešajā lasījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

LELB Arvils Ašeradens Kultūras ministrija Saeima Sergejs Dolgopolovs Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form