Tas liecina, ka jau no nākamā gada kopējais darbaspēka pieprasījums Latvijā sāks pārsniegt kopējo darbaspēka piedāvājumu. Turklāt līdz 2030. gadam šī situācija ar katru gadu vēl vairāk varētu saasināties. Tas saistīts gan ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, gan ar neatbilstībām darba tirgū saistībā ar straujām izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, tehnoloģisko progresu, darbaspēka migrāciju un aizkavēšanos ar izglītības sistēmas pielāgošanu.
Savukārt īstermiņā, izņemot dažas nozares, darba tirgus situācija ir tuvu līdzsvaram, pie tam gan pieprasījumam, gan arī piedāvājumam ir tendence palielināties, taču nevienmērīgi. Līdz ar to daudzās sfērās, nemainot līdzšinējo politiku, jau vidējā termiņā nesabalansētība darba tirgū kļūs vēl izteiktāka.
Lai uzlabotu situāciju, jāpārskata budžeta vietu sadalījumu gan vidējo profesionālo, gan arī augstskolu līmenī, kā arī jāpiešķir papildu līdzekļi strādājošo un bezdarbnieku kvalifikācijas uzlabošanai.
Ja būtiski neuzlabosies darba ražīgums, kas varētu kvantitatīvi samazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, nākotnē Latvija saskarsies ar akūtu nepieciešamību piesaistīt strādājošos no citām valstīm, norādīts LU pētījumā.
Lai arī kopējais tautsaimniecības darbaspēka pieprasījums netiek pilnībā apmierināts, tajā pat laikā atsevišķās profesiju grupās (galvenokārt sociālajās un humanitārajās) vērojams darbaspēka pārpalikums.
Prognozēšanas modelis izstrādāts pētījuma "Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze" ietvaros. Pētījumu ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veica Latvijas Universitāte Dr. habil. oec. Ludmilas Frolovas vadībā.
Jau vēstīts, ka valdība vēl nav izšķīrusies, vai atvērt Latvijas darba tirgu atsevišķu profesiju strādājošajiem.