Anketēti tika 15 līdz 16 gadus veci Rīgas jaunieši - 9.klašu un 10.klašu skolēni. Kopumā Latvija tika anketēti 2632 jaunieši.
37% zēnu un 41% aptaujāto meiteņu atzinuši, ka ne reizi nav piedzērušies. Savukārt 22% zēnu un 29% meiteņu atzinuši, ka vismaz reizi vai divas reizes savā mūžā bijuši piedzērušies. Turpretī 20% zēni un 9% aptaujāto meiteņu savā dzīves laikā ir piedzērušies vairāk nekā desmit reizes.
Vidēji 19% aptaujātie 9.klašu skolēnu atzinuši, ka ir pamēģinājuši kādu no nelegālajām vielām - medikamentus, inhalantus un nelegālās psihoaktīvās vielas. No tiem nelegālās vielas izmēģinājuši 26% puišu un 12% meiteņu.
Savukārt no 10.klašu audzēkņiem vidēji 24% atzinuši, ka ir pamēģinājuši kādu no nelegālajām vielām, to atzinuši 32% zēnu un 17% meiteņu.
25,9% Rīgas jauniešu atzinuši, ka smēķē katru dienu. 22,4% jauniešu atzinuši, ka ir bijis vismaz vienreiz piedzēries pēdējo 30 dienu laikā, 16,9% atzinuši, ka ir smēķējis kaņepju preparātu "cannabis" vismaz vienreiz dzīves laikā. Savukārt 7,3% Rīgas jauniešu atzinuši, ka ir lietojuši citas aizliegtās vielas vismaz vienreiz dzīves laikā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka izplatīta ir arī košļājamās un šņaucamās tabakas lietošana skolnieku vidū.
3,1% jaunietis ir košļājis tabaku vismaz vienreiz pēdējo 30 dienu laikā, bet 1,2% ir košļājuši tabaku vismaz trīs reizes pēdējo 30 dienu laikā. Savukārt 14,5% jauniešu ir šņaukuši tabaku vismaz vienreiz pēdējo 30 dienu laikā, 6,5% jauniešu atzinuši, ka ir šņaukuši tabaku vismaz trīs reizes pēdējo 30 dienu laikā.
Kā liecina aptaujas dati, vairāk nekā puse jeb 54% jauniešu četras vai vairāk reizes nedēļā pavada laiku kopā ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes. Tikai 7% jauniešu nekad nav kopā ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes. Tas apliecina, ka šajā vecuma posmā vecāku kontrole pār bērniem nav liela - jaunieši pavada brīvo laiku kopā ar draugiem un paši izvēlas, ko darīt, atzina Rīgas Atkarības profilakses centra pārstāve Ārija Lodziņa.
"Pētījums ir unikāls ar to, ka apskata riska un aizsargfaktorus, kuri ietekmē atkarību izraisošu vielu lietošanu 15 līdz 16 gadus vecu jauniešu vidū vienlaikus vairākās Eiropas pilsētās ilgstošā laika periodā. Pētījums ne tikai palīdzēs izvērtēt profilakses darba rezultātus, bet arī būs par pamatu profilakses darba uzlabošanai Rīgā un arī citās Eiropas pilsētās, kas iesaistījušās projektā," norādīja Rīgas Atkarības profilakses centra direktora pienākumu izpildītājs Andris Andersons.
Pētījuma rezultāti izdoti 200 eksemplāros.
Pētījuma veikšanu Rīgā finansējusi Rīgas dome.
Rīgas Atkarības profilakses centrs informē, ka inhalantu grupā ietilpst narkotiskās vielas, kas pēc savas konsistences ir gaistošas. Tās ir sadzīves ķīmijas vielu sastāvā: krāsvielās, šķīdinātājos, līmēs, lakās. Inhalanti nav narkotikas. Reibuma sajūta rodas, ja šīs vielas organismā nokļūst lielākā daudzumā. Inhalantu iedarbība ir īslaicīga, efekts zūd strauji, tādēļ lietotāji bieži atkārto vielas ostīšanu. Inhalantus visbiežāk lieto jaunākā un vidējā skolas vecuma pusaudži.
Lietojot inhalantu var rasties toksiski nieru, aknu bojājumi. Var iestāties nāve - pārdozēšanas, noslāpšanas, sirdsdarbības traucējumu rezultātā. Inhalanti veicina pneimonijas, bronhīta rašanos. Tāpat lietojot inhalantu veidojas neatgriezeniski galvas smadzeņu bojājumi - pavājinās atmiņa, interešu zudums, uztveres spēju pazemināšanās, pat plānprātība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
