Dati liecina, ka datorus visplašāk lieto Ziemeļvalstīs - Zviedrijā un Dānijā datorus nav lietojuši 8% iedzīvotāju. Tāpat augsts datoru lietotāju īpatsvars ir Nīderlandē, kur datorus nav lietojuši 13% iedzīvotāju, Somijā - 16%, Lielbritānijā - 17%, Vācijā un Luksemburgā - 18%.
No Baltijas valstīm datori visizplatītākie ir Igaunijā, kur tos nav lietojuši 34% iedzīvotāju, kamēr Lietuvā datorus nelieto 53% iedzīvotāju.
Augsts datoru nelietotāju īpatsvars ir tādās valstīs kā Grieķijā - 65%, Ungārija - 57%, Itālija - 56%, Kipra un Portugāle - 53%. Čehijā datorus nelieto puse iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, Īrijā un Polijā - 46%.
Internetu neregulāri lieto vidēji 57% ES iedzīvotāju, tai skaitā 24% Zviedrijas, 26% Nīderlandes, 27% Dānijas, 37% Luksemburgas, 38% Somijas iedzīvotāji. Latvijā internetu neregulāri lieto 64% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā - 46%, bet Lietuvā - 70% iedzīvotāju.
Interneta lietošana nav izplatīta tādās valstīs kā Grieķija, kur to neregulāri lieto 82% iedzīvotāju, Čehija, Kipra - 74%, Itālija, Portugāle - 72%, Polija - 71%.
Vidēji ES 37% iedzīvotāju nav pamata prasmes darbam ar datoru, bet 15% - ir zems zināšanu līmenis. 26% savas datorprasmes novērtējuši kā vidējas, bet 22% - kā augstas.
Starp iedzīvotājiem, kas neprot darboties ar datoru, lielākoties ir gados vecāki, ar zemu izglītības līmeni un pensijā esošie cilvēki. Savukārt augsts datorprasmju līmenis ir lielākoties iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, gados jauniem un studentiem.