Kā norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, no šiem 52% iedzīvotāju 23% aptaujāto teikuši, ka viņi noteikti šādu iespēju izmantotu, bet 29% uzsvēra, ka drīzāk tomēr būtu gatavi šo priekšlikumu akceptēt.
35% iedzīvotāju uzsvēruši, ka naudu aploksnē neņemtu, bet 13% bija grūti pateikt, kā viņi rīkotos.
Analizējot atbilžu sniedzējus dažādās sociāli demogrāfiskās grupas, pētījuma autori secinājuši, ka uz algas saņemšanu aploksnēs lielākoties ir gatavi vīrieši, kā arī cilvēki, kas ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, nedaudz mazāk arī līdz 34 gadiem. Tāpat "aplokšņu algu" piekritēju skaits mainās atkarībā no izglītības līmeņa un ieņēmumu apjoma: cilvēki ar pamatizglītību, kā arī ieņēmumiem, kas nepārsniedz 100 latus mēnesī, biežāk teikuši, ka algu varētu saņemt arī aploksnē, nekā iedzīvotāji ar augstāko izglītību un lielākiem ieņēmumiem.
To, ka cilvēkiem nav labu zināšanu par darba tiesiskajām attiecībām, apliecinot arī fakts, ka 18% no aptaujātajiem darba ņēmējiem nezinot, kā rīkoties darba tiesību pārkāpuma gadījumā darbā. Puse aptaujāto norādīja, ka būtu gatavi runāt ar vadību, lai darba tiesības tiktu ievērotas, bet 28% būtu gatavi sūdzēties Valsts darba inspekcijā, sniedzot prasību tiesā, sūdzoties Valsts cilvēktiesību birojā un citās iestādēs.
Pētījums tika veikts šā gada martā, aptaujājot 910 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
