Veseli 39,9% Latvijas iedzīvotāju nav dzirdējuši Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa vārdu, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto aptauju ceturtdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Tikai 2% aptaujāto vērtējuši Kažociņa darbu ļoti pozitīvi, 16,7% pozitīvi, 8,4% negatīvi, bet 2,8% - ļoti negatīvi. Savukārt 30,2% respondentu nav varējuši atbildēt, ziņo laikraksts.

Laikraksta aptaujātie politiķi atzinuši, ka, jo mazāk sabiedrība zina par specdienestu un to vadītāju darbu, jo labāk tie strādā. Pilnvērtīga informācija, lai izvērtētu SAB vadītāju darbu ir tikai tiem, kam ir pielaide valsts noslēpumam un objektīvi izvērtēt biroja darbu var tikai šie cilvēki, "Neatkarīgajai" paudusi bijusī aizsardzības ministre, Nacionālās drošības komisijas (NDK) dalībniece Linda Mūrniece (JL).

Šādas pielaides esot atsevišķiem Saeimas deputātiem, Nacionālās drošības padomes (NDP), NDK, Ministru kabineta pārstāvjiem, kā arī atsevišķu iestāžu pārstāvjiem, ar kuriem SAB sadarbojas.

Savukārt NDK priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) laikrakstam norādījis, ka tie, kuri komentē drošības dienestu darbu "ļoti maz apjēdz, kas viņiem [drošības dienestiem] jāveic." Pēc Jaundžeikara teiktā, objektīvi pamatotais informācijas trūkums paver iespējas viegli manipulēt ar sabiedrības viedokli līdzīgi kā Alekseja Loskutova gadījumā, aicinot tautu ielās arī Kažociņa aizstāvībai, vēsta laikraksts. Ja arī Kažociņa darbā būtu kādas kļūdas, tā būtu valsts noslēpumu saturoša informācija, kas nav publiski analizējama. Tāpēc, jebkāda aģitēšana esot liela atbildība valsts priekšā, ko uzņemas "gan mediji, gan tās politiskās grupas, kas izmanto situāciju un manipulē ar sabiedrību," laikrakstam paudis Jaundžeikars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!