Lai arī Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums jeb tā sauktais Sākumdeklarēšanas likums stājies spēkā jau pagājušā gada decembrī un no šā gada 1. marta paredz mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanu iedzīvotājiem, kuriem ir uzkrājumi, parādsaistības un īpašums vairāk nekā 10 000 latu vērtībā, pusei Latvijas iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņiem būs jāiesniedz deklarācija, šobrīd joprojām nav skaidrs, kas un kā būs jādeklarē.
Turklāt gandrīz 20% iedzīvotāju nezina, vai saskaņā ar Sākumdeklarēšanas likuma normām viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija vai nav. Savukārt, ja tomēr izrādītos, ka viņiem deklarācija ir jāiesniedz, tikai 9% zinātu, ko un kā darīt, secināts sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) veiktajā pētījumā.
Lai arī no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem vairāk nekā 60% pieder zeme vai kāds cits nekustamais īpašums (pašiem vai ģimenei), gandrīz pusei ir nenokārtotas finansiālās saistības, piemēram, dažāda veida aizņēmumi, savukārt katram piektajam ir hipotekārais kredīts, tikai 16% ir pārliecināti, ka viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Iedzīvotāji, kuri zina, ka viņiem ir jāiesniedz deklarācija, visbiežāk ir vecumā no 35 līdz 54 gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, dzīvo Pierīgā vai lauku teritorijā, liecina SKDS un LZNP veiktais pētījums.
Savukārt no tiem iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka viņiem nav jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, 62% īpašumā ir zeme vai kāds cits nekustamais īpašums, 42% ir nenokārtotas finansiālās saistības, 12% ir hipotekārais kredīts un 4% pieder vērtspapīri. SKDS un LZNP veiktajā pētījumā arī noskaidrots, ka atbildot uz jautājumiem par gadījumiem, kuros Latvijas rezidentiem būtu jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, pareizas atbildes sniegusi tikai puse aptaujāto, savukārt pārējie atbildējuši nepareizi vai arī nav spējuši sniegt konkrētu atbildi.
Lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašākas iespējas saņemt konsultācijas par sākumdeklarēšanos, LZNP apņēmusies sniegt atbalstu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Sākumdeklarēšanas likuma plašākā skaidrošanā. Tāpēc šogad Notāru dienu 2012 laikā otrdien un trešdien līdzās bezmaksas juridiskajām konsultācijām notāri 117 notāru birojos 30 Latvijas pilsētās iedzīvotājiem skaidros Sākumdeklarēšanas likumu, tostarp atbildēs uz deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas jautājumiem.
Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri palīdzēs iedzīvotājiem izvērtēt, vai jaunā likuma un no tā izrietošo Ministru kabineta noteikumu prasības attiecas uz viņiem, skaidros iespējamās sekas normatīvo aktu prasību neievērošanas gadījumā, kā arī palīdzēs interesentiem aizpildīt deklarācijas. Sākumdeklarēšanas likums, kas nosaka, ka fiziskajām personām ir pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli, un paredz iespēju legalizēt ienākumus tiem, kuru skaidrās naudas līdzekļi pārsniedz 10 000 latu, kā arī amatpersonām, kuru uzkrājumi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, var attiekties uz vairāk nekā 120 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
"Katru gadu Notāru dienu ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas saņemt padomu ne tikai dažāda rakstura juridiskos jautājumos, bet arī konsultācijas par kādu konkrētajā brīdī sabiedrībā aktuālu tēmu. Esam gandarīti par iespēju sniegt savu atbalstu VID un izmantot notāru tīklu visā Latvijā, tādējādi pieckāršojot kontaktpunktu skaitu, lai sniegtu profesionālu palīdzību un konsultācijas iedzīvotājiem par Sākumdeklarēšanas likumu un ar to saistītajiem jautājumiem. Lai arī deklarāciju iesniegšana sāksies no šā gada 1. marta, cilvēkiem nav pilnīgi skaidrs, kā to darīt, tāpēc Notāru dienās sniegtie skaidrojumi nāks par labu," stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
