Pētījums: finanšu 'drošības spilvens' ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju
Foto: stock.xchng

Finanšu 'drošības spilvens' ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs desmitais dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina "Nordea" bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Finanšu "drošības spilvens" jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 61% to nav vispār. Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām. Vienlaikus katrs desmitais jeb 11% aptaujāto norāda, ka dzīvo šodienai un par nākotni nedomā.

Par savu finanšu "drošības spilvenu" šobrīd ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas vīriešu un ceturtā daļa jeb 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Finanšu "drošības spilvena" esamība cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību (35%) un augstiem ienākumiem (52%), liecina aptaujas rezultāti.

"Aplūkojot tendences "drošības spilvenu" veidotāju vidū, redzams, ka aizvadīto gadu notikumi ir iemācījuši iedzīvotājiem "nelikt visas olas vienā groziņā" un savus ietaupījumus tie izvēlas uzkrāt dažādos veidos. Gandrīz vienlīdz populāri ir veidot savu finanšu "drošības spilvenu" kā noguldījumu bankā, kā arī uzkrāt skaidrā naudā. Savukārt gandrīz katrs ceturtais krājējs jeb 24% aptaujāto par savu "drošības spilvenu" uzskata sev piederošo nekustamo īpašumu, 15% aptaujāto – veiktās iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, 8% ieguldījumus vērtspapīros vai fondos, turpretim 5% aptaujāto – sev piederošos dārgmetālus un mākslas priekšmetus," norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Savukārt "Nordea" privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova norāda, ka iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus, visbiežāk savus naudas līdzekļus uzglabā krājkontos vai termiņnoguldījumos. Savukārt, uzņemties lielāku risku un veikt ilgtermiņa ieguldījumus, tādējādi vairojot savu labklājību, ir gatavi salīdzinoši maz cilvēku.

Pētījums atklāj, ka vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot uzkrājumus vērtē kā stipri ierobežotas. Šobrīd daļu no saviem ienākumiem uzkrāj tikai 28% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 23% aptaujāto spētu kaut ko uzkrāt tikai ar lielām grūtībām, no daudz kā atsakoties. Savukārt 38% respondentu norāda, ka viņu ienākumi nav pietiekami lieli, lai varētu veidot uzkrājumus.

Taču sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus vairums - jeb 74% iedzīvotāju - vienlaikus izvēlētos gan uzkrāt "nebaltai dienai", gan tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai. Piemēram, ja iedzīvotājiem būtu brīvi finanšu līdzekļi 1000 latu apmērā, vairāk kā puse jeb 55% aptaujāto tos tērētu ceļojumiem un atpūtai, 28% – noguldītu kādā no bankām, 22% – glabātu skaidrā naudā, 21% – tērētu izglītībai, bet 16% – iegādātos automašīnu vai segtu līzinga pirmo iemaksu, secināts pētījumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form