Pētījums: iedzīvotājiem mājokļa iegādē cena nav būtiskākais kritērijs  (11)

Pētījuma autori norāda, ka situācija pēdējo gadu laikā ir mainījusies, jo 2009. gada vasarā, kad tika veikts līdzīgs pētījums, mājokļa iegādes un uzturēšanas izmaksas bija būtiskākie izvēles kritēriji.

2009. gada augustā mājas tehnisko stāvokli un būvniecības kvalitāti kā nozīmīgu izvēles kritēriju mājokļa iegādes gadījumā norādījuši 47% respondentu, bet šā gada sākumā tas šķitis būtisks 56% aptaujāto. Tāpat infrastruktūras pieejamības nozīmi atzīstošo aptaujāto skaits pieaudzis no 45% līdz 51%, bet faktora, vai māja ir siltināta, - no 23% pirms divarpus gadiem līdz pat 41% šogad. Tai pašā laikā mājokļa iegādes izmaksas kā būtisks izvēles kritērijs 2009. gadā bija 46% aptaujāto, bet šogad šo faktoru atzīmējuši 37% respondentu, savukārt mājokļa regulārām uzturēšanas izmaksām minētie rādītāji nokritušies no 55% pirms divarpus gadiem līdz 43% šogad.

Vērtējot, cik lielā mērā iedzīvotāji ir apmierināti ar savu pašreizējo mājokli, lielākā daļa aptaujāto pauduši apmierinātību ar sava mājokļa lielumu (63%) un apkārtējo infrastruktūru (61%). Tikmēr retāk pausta apmierinātība ar apsaimniekotāju darbu (38%) un mājas kopējo tehnisko stāvokli (39%). Salīdzinot ar 2009. gadu, redzams, ka šogad aptaujātie savu pašreizējo mājvietu novērtējuši atzinīgāk, norāda pētījuma autori. Tiesa gan, eksperti, kuri iepazinušies ar pētījumu, pētniekiem norāda, ka tas varētu liecināt – ekonomiski sarežģītai situācijai ieilgstot, cilvēki gluži vienkārši samierinās ar esošajiem dzīves apstākļiem.

Jautāti, vai nākamajā gadā plānots iegādāties vai īrēt jaunu mājokli, lielākā daļa aptaujāto apgalvo, ka neplāno to darīt. Tomēr aptuveni trešā daļa aptaujāto ir iecerējusi uzlabot savu dzīves telpu – visbiežāk labiekārtojot vai remontējot pašreizējo mājokli (26%). Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie atzīmējuši, ka plāno pirkt vai īrēt citu mājokli. Kā iemesls minēta vēlme tikt gan pie platības ziņā lielāka vai, gluži otrādi, mazāka mājokļa nekā patlaban, gan pie kvalitatīvāka vai izdevīgākā vietā esoša mājokļa.

Raksturojot iedzīvotāju iespējas segt maksājumus par mājokļa uzturēšanu, pēdējo trīs gadu laikā par sešiem procentpunktiem samazinājies to aptaujāto skaits, kuri norāda, ka spēs samaksāt par mājokli, lai arī nāksies ekonomēt uz citu lietu rēķina. Samazinājies arī to aptaujāto skaits, kuri norādījuši, ka pagaidām spēj nomaksāt par mājokli, bet visticamāk līdz apkures sezonas beigām iekrāsies parādi. Savukārt, salīdzinot ar 2009. gadu, par pieciem procentpunktiem nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri par mājokli var nomaksāt bez īpašām grūtībām. Tiesa gan, respondentu skaits, kuriem pētījuma veikšanas laikā jau iekrājušies parādi, ir nemainīgs – līdzīgi kā 2009. gada augustā šādu atbildi norādījuši 12% aptaujāto, vēsta pētījumā.

"DNB Latvijas barometrs", kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.