Pētījums: iedzīvotāju finanses visvairāk iespaidos dabasgāzes un benzīna cenas pieaugums
Foto: DELFI

No valdības iecerētajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem Latvijas ģimenes visvairāk izjutīs nodokļu palielinājumu dabasgāzei un akcīzes nodokļa palielinājumu benzīnam, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Protams, ietekmes apmērs ir atkarīgs no katras ģimenes individuālajiem apstākļiem un patēriņa groza. Piemēram, tie, kuru mājoklis tiek apsildīts ar centrālo apkuri un kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu, valdības lēmumus neizjutīs tik lielā mērā kā tie, kuriem pieder privātmāja ar autonomu gāzes apkuri un kas ikdienā brauc uz darbu brauc ar auto. Ņemot vērā to, ka ar šā gada aprīli plānots paaugstināt arī elektrības tarifus, sākoties nākamajai apkures sezonai, tās Latvijas ģimenes, kas sava mājokļa apsildīšanai neizmanto centrālo apkuri un siltumu nodrošina ar dabasgāzi vai elektrību, izjutīs būtisku pieaugumu ģimenes budžeta izdevumos," skaidro "Swedbank" Privātpersonu finanšu insitūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Atbilstoši valdības iecerei atcelt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi un piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecības, dasgāzes tarifs tikai uz nodokļu paaugstināšanas rēķina ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto plītīs, varētu pieaugt par aptuveni pieciem santīmiem par kubikmetru (no 0,48 līdz 0,53 Ls/m3), bet ģimenēm, kas izmanto dabasgāzi kā kurināmo, – par aptuveni četriem santīmiem (no 0,29 līdz 0,33 Ls/m3).

Atbilstoši statistikas datiem, ģimenes, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos (kopā aptuveni 386 tūkstoši mājsaimniecību), šobrīd vidēji par gāzi maksā 3,02 latus mēnesī. Līdz ar nodokļu paaugstināšanu ikmēneša rēķins šādai mājsaimniecībai palielināsies par 36 santīmiem jeb 4,32 latiem gadā. Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto arī apkurei (aptuveni 47 tūkstoši mājsaimniecību) un šobrīd vidēji mēnesī maksā 62 latus, rēķins palielināsies par aptuveni astoņiem latiem mēnesī jeb gandrīz 100 latiem gadā.

"Tomēr šie ir vidējie rādītāji, un daudzās mājsaimniecībās vidējais rēķins par gāzi ir lielāks – jo lielāks mājoklis un apsildāmā platība, jo lielāks ikmēneša rēķins," norāda Krampe. Vairākām "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta aptaujātajām ģimenēm, kas dzīvo privātmājās Rīgā un tās rajonā, ikmēneša rēķins par gāzi ir robežās no 150 līdz 350 latiem mēnesī. Šādām ģimenēm izdevumu pieaugums atbilstoši būs daudz lielāks – no 20 līdz 50 latiem mēnesī.

Pēc institūta aplēsēm kopumā mājokļu apsildīšanai centrālajai apkurei alternatīvus risinājumus izmanto līdz pat 40% Latvijas mājsaimniecību. "Protams, visbūtiskāk gāzes tarifu pieaugumu izjutīs tās ģimenes, kurām pieder mājokļi ar lielāku platību. Ne vienmēr tās ir arī turīgākas ģimenes. Lielāks mājoklis var piederēt arī daudzbērnu ģimenei, kurā ir tikai divi pieauguši pelnītāji. Arī mazāk turīgas ģimenes savā budžetā varētu piedzīvot diezgan būtisku izdevumu pieaugumu, no kura ir arī salīdzinoši grūti izvairīties – īpaši, ja ģimenes mājoklī nav pieejama centrālā apkure un elektriskā vai gāzes apkure ir vienīgās alternatīvas. Apkure, kā zināms, ir pirmās nepieciešamības prece un jau šobrīd tā ziemas sezonā Latvijas ģimeņu budžetos veido proporcionāli lielu izdevumu daļu," turpina Krampe.

"Vienlaikus jāņem vērā tas, ka "Latvijas Gāze" katru gadu ar 1.jūliju pārskata mājsaimniecībām piemērotos dabasgāzes tarifus, kas galvenokārt atkarīgi no naftas produktu cenām pasaules biržās un pastāv iespēja, ka šovasar tarifs varētu pieaugt ne tikai uz nodokļu rēķina, bet arī citu faktoru ietekmē," skaidro eksperte.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija jau ir publiskojusi savus aprēķinus par to, ka akcīzes nodokļa palielināšana benzīna cenu varētu palielināt par 2,5 santīmiem litrā, bet obligāto valsts krīzes rezervju nodrošināšanas un citu faktoru ietekmē benzīna cena varētu pieaugt vēl par 2,5 santīmiem.

Līdz ar to ģimenei, kas brauc ar ekonomiskās klases auto un mēnesī vidēji patērē 60 litrus benzīna, degvielas cenas pieaugums par pieciem santīmiem litrā nozīmēs izdevumu pieaugumu par trim latiem mēnesī jeb 36 latiem gadā. Savukārt ģimenei, kas brauc ar jaudīgāku auto vai ikdienā pārvietojas garākā maršrutā un līdz ar to patērē 200 litrus degvielas, benzīna cenas pieaugums par pieciem santīmiem nozīmēs izdevumu pieaugumu par 10 latiem mēnesī jeb 120 latiem gadā.

"Nereti ģimenes izmanto automašīnu, lai optimizētu savus izdevumus par transportu – ar vienu auto pārvietojas gan vīrs, gan sieva, kas pie viena uz mācību iestādēm aizved arī ģimenes atvases," norāda Krampe. "Šādu nodokļu paaugstināšana attiecībā uz gāzi un benzīnu kopumā mājsaimniecībām dod arī negatīvu signālu par sagaidāmo situāciju viņu ģimenes izdevumos šā gada rudenī, jo īpaši – sākoties apkures sezonai. Tas var mazināt iedzīvotāju optimismu, kas tikko sācis atgūties, vairot inflācijas gaidas, kuras atbilstoši pavadīs patēriņa kritums."

Akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakai un alkoholam uz mājsaimniecībām neatstās salīdzinoši tik būtisku ietekmi, turklāt nodokļa palielināšana šīm precēm vidējā termiņā ir saistīta arī ar Eiropas Savienības noteikto minimālo nodokļa likmju sasniegšanu. Kā ziņots, akcīzes nodokļa palielināšana vienas cigarešu paciņas cenu palielinās par aptuveni 10 santīmiem, bet puslitra degvīna pudeles cenu – par aptuveni 12 santīmiem.

"Tomēr nevar nepieminēt, ka jau šobrīd ir bažas par lielo kontrabandas cigarešu un alkohola īpatsvaru Latvijas tirgū. Līdz ar to pastāv risks, ka daļa patērētāju tā vietā, lai taupības nolūkā samazinātu konkrēto preču patēriņu, legāli ievesto preču vietā izvēlēsies nelegālas izcelsmes preces," piebilst Krampe.

Jau ziņots, ka valdība otrdien vienojusies par šī gada budžeta papildu 50 miljonu latu konsolidācijas pasākumiem, par kuriem saņemtas "pozitīvas indikācijas" no starptautiskajiem aizdevējiem, un jau martā Latvijā varētu ierasties aizdevēju misija. Konsolidācija galvenokārt notiks uz nodokļu palielināšanas rēķina, tai skaitā atceļot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dabasgāzei mājsaimniecībām, bet valsts pārvaldes izdevumu "apcirpšana" arī šoreiz būs mazāka nekā sākotnēji plānots.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form