Pētījumā ik gadu tiek apkopots vairāk nekā 1000 no 13 līdz 25 gadus vecu jauniešu viedoklis par dzīves kvalitātes novērtējumu, brīvā laika pavadīšanas iespējām, iesaistīšanos dažādās aktivitātēs un jauniešu organizācijās, brīvprātīgā darba veikšanu un informācijas avotiem.
IZM uzsver, ka kopumā tendences ir pozitīvas un, kaut arī atsevišķos jautājumos virzība uz pozitīvām pārmaiņām ir lēna, pētījums apstiprina, ka mērķtiecīgi īstenota jaunatnes politika pozitīvi ietekmē jauniešu dzīves kvalitāti un līdz šim paveiktais jaunatnes politikas jomā ir nesis rezultātus.
2010.gadā 71% no aptaujātajiem jauniešiem savu dzīvi vērtē kā lielisku, labu vai gandrīz labu. Salīdzinot ar 2009.gadu, šogad ar savu dzīvi apmierināto jauniešu skaits pieaudzis par 8%. Pozitīvāk savu dzīvi vērtē jaunieši no 13 līdz 19 gadiem, kritiskāki ir jaunieši vecumā no 20 līdz 25 gadiem un vīrieši.
Joprojām vispopulārākās jauniešu vidū ir kultūras un izklaides aktivitātes, tajās pēdējā gada laikā 12 reizes un biežāk iesaistījušies 32 % jauniešu, 22% vismaz 12 reizes gadā iesaistījušies interešu aktivitātēs, 8% skolas aktivitātēs, vismazāk populārās jauniešu vidū ir sabiedriskās, sociālās un politiskās aktivitātes.
Kopumā brīvprātīgajā darbā iesaistīto jauniešu skaits nav būtiski mainījies - 31% jauniešu regulāri veic brīvprātīgo darbu.
Kā būtiskāko šķērsli, kas kavējis iesaisti dažādās aktivitātēs, jaunieši minējuši laika trūkumu – 45%, taču samērā bieži minēti arī tādi iemesli kā slinkums, intereses trūkums un nepietiekama informācija par iespējām. Salīdzinot ar 2009.gadu, to jauniešu, kuriem nebija pietiekami daudz informācijas, samazinājušies par 9%, taču par 5% palielinājies neieinteresēto skaits. Informācija par jauniešu iespējām joprojām visbiežāk tiek saņemta no masu medijiem, draugiem un skolas. Šogad pieaudzis informācijas daudzums, ko jaunieši saņēmuši no draugiem, internetā vai no citiem informācijas kanāliem, piemēram, NVO darbiniekiem.