Kā trešdien diskusijas "Korupcijas riski publiskās infrastruktūras plānošanā un ieviešanā" laikā norādīja "Sabiedrības par atklātību - "Delna"" pārstāvis un projekta vadītājs Kristaps Markovskis, infrastruktūras plānošanas un ieviešanas joma ir īpaši pakļauta korupcijas riskiem, visvairāk tieši lielajos projektos, kur ir daudzpakāpju plānošana un maza pārredzamība.
Markovskis atzina, ka pašvaldības teritoriju plānošanas procesā kontrolējot pašas sevi un esot grūti apturēt prettiesiskus plānojumus, bet detālplānojumi neesot pakļauti vispār nekādai kontrolei, tādēļ būtu nepieciešams pastiprinātu kontroli veikt no Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas (RAPLM) puses.
Arhitekts Egons Bērziņš uzsvēra, ka laba plānošanas prakse līdz minimumam samazinātu jeb praktiski likvidētu korupcijas riskus.
Pētījumā arī uzmanība tika pievērsta pašvaldību veiktajai īpašumu iegādei, kuri nepieciešami infrastruktūras objektu būvniecībai. Pētījumā norādīts, ka bieži tiekot pa īpašumiem pārmaksāts un bieži īpašumi pirms to iegādes nemaz netiekot novērtēti.
Markovskis norādīja, ka nepieciešams izstrādāt gan metodiku vērtēšanai, gan jāveic citas izmaiņas normatīvajos aktos, par ko tikšot informēta RAPLM un aicināta veikt minētās darbības.
Diskusijas laikā arī izskanēja pretēji viedokļi, norādot, ka "Delnas" pētījums esot virspusējs un RAPLM pietiekami labi reaģējot sūdzību gadījumā.
Ilustrējot Latvijā pastāvošās problēmas publiskās infrastruktūras plānošanas jomā, pētījumā aplūkots gadījums par Dienvidu tilta savienojumu ar lidostu "Rīga", Berģu-Juglas transporta ievads Rīgā, kā arī sabiedrības piekļuves nodrošināšana Baltijas jūrai.
Pētījumā ir apkopota informācija par nekustamo īpašumu atsavināšanu publiskās infrastruktūras vajadzībām, veicot aptauju 33 lielākajās pašvaldībās un analizējot šo pašvaldību noslēgtos līgumus ar privātpersonām par nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Projekta īstenošanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību un Latvijas valsts grantu shēmā "Īstermiņa ekspertu fonds". Grantu shēmu administrē Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Projektu finansiāli atbalsta "Sorosa fonds - Latvija".
"Delnas" darbību atbalsta Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.