Krievija ir kavējusi līdzšinējos etniskās integrācijas procesus Latvijā, secināts "Austrumeiropas politisko pētījumu centra" (APPC) veiktajā pētījumā, informēja APPC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pētījumā "Ārvalstu ietekme uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā" secināts, ka ārvalstu ietekme uz Latvijas sabiedrības etniskās integrācijas procesu ir dalāma divās daļās.

Pirmkārt, jāņem vērā Rietumvalstu un starptautisko organizāciju loma, otrkārt, Krievijas valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un masu mediju ietekme. Kamēr Rietumvalstu ietekme kopumā vērtējama kā pozitīva vai neitrāla, Krievija "zināmā mērā ir kavējusi etniskās integrācijas procesu Latvijā", secinājuši pētījuma veicēji.

Rietumvalstu un starptautisko organizāciju loma izpaudusies galvenokārt trīs veidos: Latvijas ārpolitiskā integrācija Rietumu struktūrās - Eiropas Padomē, Eiropas Savienībā, NATO - lielā mērā tika saistītas ar iekšpolitisko stabilitāti, ko noteica minoritāšu politika un sabiedrības integrācijas gaita. Starptautiskās organizācijas, izvirzot etniskās integrācijas nosacījumus Latvijai, veicināja demokrātisku un līdzsvarotu politisko attīstību.

Latvija ir arī saņēmusi ievērojamu starptautisko divpusējo un daudzpusējo palīdzību, lai stiprinātu tās valsts varas institūcijas, kas tieši ir iesaistītas sabiedrības integrācijas politikas veidošanā.

Starptautisko organizāciju ietekme ir izpaudusies arī nacionālās likumdošanas procesā. Ārpolitisko mērķu sasniegšanā Latvijas politiķiem nācās rēķināties ar starptautisko partneru rekomendācijām. Tās ir izpaudušās gan Pilsonības likuma, Valsts valodas likuma un Izglītības likuma tapšanā. Kopumā var secināt, ka Rietumvalstu un starptautisko organizāciju loma ir bijusi pozitīva un uz ilgtermiņa mērķiem orientēta atbilstoši demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības interesēm.

Kā norāda pētījuma veicēji, zīmīgi, ka starptautiskās palīdzības kontekstā nav piedalījusies Krievija, kas sabiedrības integrācijas procesu interpretē savādāk nekā Rietumos. Tas nosaka Krievijas atšķirīgo politiku, mērķus un intereses.

Pētījumā sevišķi tika izcelta ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta politika. Pastāvošā tendence rāda, ka tautiešu politikas īstenošana kļūst aizvien intensīvāka un efektīvāka. Redzot procesā iesaistīto amatpersonu rangu, viņu uzskatus un mērķus, var paredzēt, ka minētās politikas ietekme uz sabiedrības etnisko integrāciju Latvijā pastiprināsies.

Ņemot vērā, ka Krievijas institūcijas ir centušās veikt "krievvalodīgo" Latvijas iedzīvotāju paralēlu integrāciju Maskavas virzienā, jāsecina, ka Krievija zināmā mērā ir kavējusi etniskās integrācijas procesu Latvijā. Krievijas humanitārā ietekme ir vērsta un darbojas ne tikai pret Latvijas etniskās integrācijas politiku, bet ir arī pretrunā ar Latvijas Satversmi valsts valodas jautājumā. Tāpat "sadursme" veidojas starp Latvijas Sabiedrības integrācijas programmā pausto sabiedrības vienotības ideju un Krievijas atbalstīto divkopienu koncepciju, secināts APPC pētījumā.

Projekta mērķis bija veicināt sabiedrības integrācijas procesu, balstoties uz efektīvāku ārvalstu atbalsta orientēšanu un lietošanu. Pētījuma gaitā veikta SKDS aptauja, ārvalstu un starptautisko organizāciju ietekmes izpēte, oficiālo politikas dokumentu analīze, kā arī Krievijas politikas ietekmes analīze attiecībā uz integrācijas procesu Latvijā.

Plašāk par pētījumu un tā rezultātiem tiks informēts rīt, 28.septembrī, plkst.11 Rīgas Juridiskajā augstskolā.

Pētījuma rezultātus prezentēs tā autori, APPC pētnieki - vēstures doktors Ainārs Lerhis un politoloģijas speciālisti Andis Kudors un Ivars Indāns.

Tāpat diskusijā meklēt konstatēto problēmsituāciju praktiskus risinājumus aicināti piedalīties dažādu sfēru eksperti, piemēram, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu nodaļas lektore Ilze Šulmane, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta galvenā pētniece Ilga Apine, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane u.c.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form