Kukuli valsts amatpersonām savu vai radinieku interesēs būtu gatavs dot katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, liecina SKDS veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka pilnīgi noteikti kukuli būtu gatavi dot 11% Latvijas iedzīvotāju, bet 21% cilvēku norādījis, ka drīzāk būtu gatavi to darīt nekā nedarīt. Kategorisku "nē" kukuļdošanai teikuši 39% aptaujāto, bet 19,7% norādījuši, ka, visdrīzāk, to nedarītu.

Gatavību dot kukuli visbiežāk pauduši gados jaunāki aptaujas dalībnieki, vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī respondenti ar augstāko izglītību, privātajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie.

Lai arī "Delna" ar gandarījumu konstatējusi, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem iedzīvotāju gatavība dot kukuļus ir mazinājusies, jo 2007.gadā kukuļdošanu atbalstījuši 39% aptaujāto, bet šogad - 32% respondentu, biedrības pārstāvji uzskata, ka šādu iedzīvotāju īpatsvars joprojām ir ļoti augsts.

Turklāt ar īpaši satraucošu tendenci "Delnas" darbinieki saskārušies, vidusskolas pēdējo klašu jauniešiem lasot lekcijas par līdzdalību demokrātijā un korupcijas novēršanā, jo aptuveni 80% jauniešu uzskata, ka kukuļdošana ir attaisnojama un drīzāk gatavi diskutēt nevis par pašu korupcijas problemātiku, bet to, kuri kukuļi ir attaisnojamāki par citiem. Minēto tendenci biedrības pārstāvji skaidro ar to, ka jauniešiem, piedzīvojot augsta līmeņa korupciju valstī, zūd motivācija nerīkoties tāpat.

Aptaujas dati arī liecina, ka salīdzinoši liels ir iedzīvotāju īpatsvars - 58%, kas pēdējā gada laikā ar korupciju nav saskārušies. Tomēr respondenti salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem biežāk saskārušies ar gadījumiem, kad kādas iestādes vadītājs nokļūst interešu konfliktā, pieņemot lēmumus par labu savam radiniekam vai darījumi partnerim, labi apmaksātā darbā valsts vai pašvaldības iestādē tiek pieņemti ar priekšnieku saistīti cilvēki, amatpersonas nepilda savus darba pienākumus, kā arī acīmredzama likumpārkāpuma gadījumā ļauj izvairīties no soda.

Pozitīvas tendences vērojamas vien attiecībā uz neoficiālajiem maksājumiem vai dāvanām medicīnas darbiniekiem, jo ar šāda veida korupciju respondenti pēdējo gadu laikā saskaras arvien retāk. "Delnas" pētniece Līga Stafecka pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar plašajām diskusijām par pateicībām, ko savulaik ārsta amatā pieņēmis pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Aizvien vairāk kļūst iedzīvotāju, kas, saskaroties ar korupciju, par to neziņotu nevienai iestādei, liecina pētījums. Ja 2005.gadā šādu atbildi devuši 18% un 2007.gadā - 21% respondentu, šogad šādi atbildējuši 27% iedzīvotāju. Pārsvarā iedzīvotāji par šādiem gadījumiem izvēlas pastāstīt saviem radiem un paziņām.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vērstos vien 17% respondentu, kas gan, visticamāk, nav saistīts ar iedzīvotāju neinformētību par šāda biroja esamību, jo par to dzirdējis 91% Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt pozitīvi novērtējot KNAB darbību sabiedrības izglītošanā par korupcijas jautājumiem, partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontroli un zema un vidēja līmeņa korupcijas apkarošanā.

Retāk atzinīgi vērtēta biroja darbība augsta līmeņa korupcijas un valsts nozagšanas apkarošanā un sabiedrības iesaistīšanā korupcijas novēršanā un apkarošanā, iedzīvotājiem biroju joprojām lielākoties uztverot par slēgta tipa iestādi.

"Korupcija Latvijā joprojām ir aktuāla problēma, un valstī pastāv diezgan liela nesodāmības sajūta," uzskata "Delnas" direktore Laura Miķelsone, kura norāda, ka šajā situācijā būtisks pavērsiens varētu būt brīdī, kad līdz galam tiks novesta tiesvedība, piemēram, priekšvēlēšanu pārtēriņu gadījumos.

Tomēr ir tendences, kas rada cerības uzlabojumiem korupcijas jomā Latvijā, atzīst Miķelsone, kā piemēru minot gan to, ka palielinās sabiedrības daļa, kas nav gatava iesaistīties koruptīvos darījumos, gan arī to, ka ekonomiskās krīzes apstākļos sabiedrība skaudrāk izjūt amatpersonu koruptīvo darījumu sekas. Tas varētu mazināt pašu iedzīvotāju vēlmi dot kukuļus, viņa uzskata.

SKDS aptaujā piedalījušies 1003 respondenti no visiem Latvijas reģioniem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form