Pētījums: latviešu valodas apguvi mazākumtautību bērnudārzos kavē vienota mācību satura trūkums
Foto: F64

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavē latviešu valodas apguvi mazākumtautību bērnudārzos, ir vienota mācību satura trūkums valsts valodas apguvē pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī valodas lietojuma trūkums ārpus mācību nodarbībām, noskaidrots Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta veiktajā aptaujā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Departamenta speciālisti rosina palielināt latviešu valodas nodarbību skaitu un nodrošināt bērniem vidi, kurā latviešu valoda tiek pielietota ikdienā.

Departaments aptaujājis 86 Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu, tai skaitā 30 divplūsmu pirmsskolas, kurās mācības notiek gan krievu, gan latviešu valodā, kopumā aptverot 2267 izglītojamos. Aptaujātas arī 90 latviešu valodas skolotājas un 86 vadītāju vietnieces vai izglītības metodiķes.

Tikai 35% gadījumu bērnudārzu darbinieki norādījuši, ka valsts valodas autorprogrammās plānoto rezultātu sasniegšana bērniem grūtības nesagādā.

Tikmēr 56 izglītības iestādēs jeb 65% gadījumu respondenti norāda divus programmas apguvi kavējošus faktorus. Pirmkārt, grupās ir liels bērnu-logopātu skaits, kuriem ir nepietiekami attīstīta fonemātiskā dzirde, bet 47% bērnu ir runas un valodas attīstības traucējumi arī dzimtajā valodā. Nozīmīgs traucēklis valodas apguvē ir arī neregulārais pirmsskolas apmeklējums un nodarbību kavējumi.

32 izglītības iestādes jeb 37,2% gadījumu respondenti kā lielāko problēmu norādīja, ka līdz šim nav apstiprināts vienots mācību saturs valsts valodas apguvē pirmsskolas vecuma bērniem. No aptaujas anketām secināts, ka katras pirmsskolas iestādes autorprogrammās plānoti atšķirīgi sasniedzamie rezultāti, tādēļ ne visās aptaujas anketās ir sniegtas atbildes uz atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par valsts valodas kompetenci, valodas uzbūvi, struktūru un funkcionēšanas īpatnībām, to izmantošanu praktiskā valodas lietojumā, kā arī sociālkultūras kompetenci - kultūras tradīciju un sabiedrībā pieņemto normu ievērošanu saziņā, literārā darba uztveri un radošo darbību.

25 izglītības iestādes jeb 29% gadījumu respondenti kā būtisku problēmu norādīja, ka nav latviešu valodas pielietojuma ārpus rotaļnodarbību laika dienas gaitā. Aptaujās tiek norādīts uz nepieciešamību uzlabot valsts valodas prasmes pirmsskolu darbiniekiem un pirmsskolas skolotāju palīgiem, kā arī tiek uzsvērts, ka bērniem nav iespējas komunicēt latviešu valodā vienaudžu vidū. No aptauju datu analīzes iegūtajiem rezultātiem secināts, ka divplūsmu pirmskolās valsts valodas prasmes bērniem ir augstākas.

Aptaujā 31 izglītības iestāde jeb 36% gadījumu respondenti uzsvēra, ka turpmākajā darbā valsts valodas iemaņu apguvē un nostiprināšanā pirmskolā ikdienā sadzīvē jānodrošina komandas darbs, valsts valodu pielietojot dienas gaitā ārpus rotaļnodarbību laika.

30 izglītības iestādes jeb 35% gadījumu respondenti uzskatīja, ka, lai sekmīgāk apgūtu valsts valodu, bērniem no piecu gadu vecuma ir jāpalielina latviešu valodas nodarbību skaits, līdz ar to nepieciešama arī latviešu valodas skolotāju amata likmju palielināšana. 13 izglītības iestādes jeb 15,1% gadījumu ir priekšlikums ieviest bilingvālo apmācības modeli.

Savukārt 25 izglītības iestādes jeb 29% gadījumu respondenti uzsvēra metodisko materiālu trūkumu latviešu valodas apguvē.

Vecāku attieksme pret latviešu valodas mācīšanu mazākumtautību bērnudārzos ir atšķirīga. 39,5% aptaujāto pirmsskolas pedagogu atzinuši, ka vecāku atbalsts nav pietiekams - vecāku vidū valda uzskats, ka viss jāiemāca pirmskolā. Bērniem ir šaurs saskarsmes loks latviešu valodā - rotaļnodarbības divas reizes nedēļā latviešu valodā ir vienīgā iespēja bērnam apgūt valodu, bet ārpus pirmskolas bērni latviešu valodā nerunā. Tikmēr 37,2% gadījumu bērnudārzu pedagogi novērojuši pretējo - vecāki paši veicina valsts valodas apguvi un bērni saņem atbalstu arī ārpus bērnudārza.

Pēc pedagogu domām, valsts valodas apguves metodes var būt ļoti dažādas, jo valodas apguvēji, pedagogi, vide, mācību līdzekļi ir atšķirīgi un ikvienai metodei var atrast savas labās un savas sliktās puses. Viņu vērtējumā, ir būtiski, lai valsts līmenī tiktu definēts vienots sasniedzamais rezultāts valsts valodas apguves nodrošināšanā, kā arī izstrādāti metodiskie ieteikumi programmas īstenošanai.

Skolotāji uzskata, ka vispirms ir jānosaka skaidrs valsts valodas mācīšanas mērķis - sagatavot bērnu reālām komunikatīvām situācijām, vispirms attīstot valodas saprašanu, tad aktīvu tās pielietošanu, lai izglītojamais reālajā dzīvē varētu gan sazināties, gan turpināt valodas mācīšanos.

Pedagogam jāpanāk, lai valodas apguvēji nebūtu satraukti vai pesimistiski noskaņoti, jāceļ valodas apguvēja pašapziņa, jāveicina sadarbība ar ģimeni un jāpanāk vecāku atbalsts, motivējot bērnu otras valodas apguvei. Tāpat skolotāji uzskata, ka nepieciešams pilnveidot latviešu valodas skolotāja profesionālo meistarību tālākizglītības kursos.

Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izstrādājis vairākus priekšlikumus latviešu valodas apguves uzlabošanai mazākumtautību pirmskolās. Speciālisti norāda, ka nepieciešams sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru izstrādāt vienotu mācību saturu valsts valodas apguvē pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas paraugā un sekmēt metodisko materiālu izveidi darbam valsts valodas apguves rezultativitātes paaugstināšanai. Par šiem pasākumiem atbildīgā institūcija ir Valsts izglītības satura centrs.

Departamenta speciālisti rosina palielināt latviešu valodas nodarbību skaitu līdz trīs nodarbībām nedēļā bērniem grupās no trīs gadu vecuma, bet no piecu gadu vecuma nodrošināt latviešu valodas mācības katru dienu. Pirmsskolas grupās ar lielāku bērnu skaitu nepieciešams nodrošināt latviešu valodas nodarbību organizēšanu apakšgrupās.

Tāpat bērnudārzos nepieciešams palielināt logopēdu amatu vienību skaitu, lai novērstu bērniem pamatproblēmas dzimtajā valodā. Departamenta speciālisti uzsver, ka ir nepieciešams veicināt bilingvālo pieeju valsts valodas apguves dabiskas vides nodrošināšanā, tāpēc būtu veicināma divplūsmu pirmsskolas izglītības iestāžu izveide, kurās mācītos gan krievu, gan latviešu bērni, tādējādi radot apstākļus bērniem neformālā vidē ar vienaudžiem kontaktēties valsts valodā.

Latviešu valodas apguves veicināšanai bērnudārzos nepieciešams arī paaugstināt atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, lai uzlabotu pedagoģiskā procesa kvalitāti, kā arī vajadzētu paaugstināt profesionālo meistarību latviešu valodas skolotājiem, aktualizēt problēmjautājumu Latvijas augstskolās studiju programmās, iekļaujot otrās valodas mācīšanas metodiku.

Patlaban Rīgā pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem līdz trīs gadu vecumam valsts valodas apguvi nodrošina pirmsskolas izglītības skolotāja, bet no trīs gadu vecuma - pirmsskolas izglītības pedagogs, latviešu valodas skolotājs.

Skolotāji māca latviešu valodu saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta 2004.gadā sagatavoto "Rīcības plānu latviešu valodas apguves nodrošināšanai mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs", kura īstenošanas rezultātā pirmsskolas izglītības iestāžu latviešu valodas skolotāju darba grupa izstrādāja latviešu valodas programmas paraugu. Programmas paraugā, kuru skolotāji praksē izmanto vēl joprojām, bērniem no divu gadu vecuma latviešu valodā ir noteiktas divas rotaļnodarbības nedēļā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti ar savu pētījumu, secinājumiem un priekšlikumiem rīt, 31.maijā, iepazīstinās Izglītības, kultūras un sporta komitejas domniekus.

Lai nostiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un nodrošinātu integrācijas politikas īstenošanu, deputāts Elmārs Vēbers (V) rosina nodrošināt šajos bērnudārzos latvisku vidi, proti, nodrošināt latviešu valodas lietošanu pusi darba dienas.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pirmdien uzsvēra, ka visi bērnudārzi ar apmācību krievu valodā turpinās strādāt, taču atzina, ka tajos krietni jāuzlabo latviešu valodas apguve.

"Visi mazākumtautību bērnudārzi Rīgā, tostarp, pirmkārt, bērnudārzi ar krievu mācību valodu, turpinās darboties. Bet neviens neapstrīd, ka bērnudārzos ir nepieciešama kvalitatīva valsts valodas apmācība. Un Rīgas dome aktīvi strādās pie tā, lai šo kvalitāti krietni uzlabotu. Pirmie praktiskie soļi jau ir sperti - mēs esam sākuši latviešu valodas bezmaksas kursus pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Un tie priekšlikumi, ko sagatavojis departaments, ir ļoti labi, tos vajag ieviest," sacīja Ušakovs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nils Ušakovs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form