Pētījums: Latvijā 72% mājražotāju darbojas nereģistrēti
Foto: F64

Nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā 72% mājražotāju darbojas nereģistrēti, secināts biedrības "Latvijas Lauku forums", "Latvijas Lauku sieviešu apvienība" un "Lietuvas lauku kopienu asociācija" kopīgi veiktajā pētījumā "Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izvērtējot Eiropas Savienības (ES) un nacionālo likumdošanu, secināts, ka termins "mājražošana" nav definēts ne ES, ne nacionālajā likumdošanā.

Labas higiēnas prakses vadlīnijās pārtikas ražošanai mājas apstākļos parādās termina paskaidrojums, bet skaidrojums ietver tikai piena produktu ražošanu. Labas higiēnas prakses vadlīnijās pārtikas ražošanai mājas apstākļos, kas publicētas 2006.gadā, teikts, ka "mājražotājs" ir zemnieku saimniecība vai fiziska persona, kas zemnieku saimniecības un/vai privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/vai telpās ražo piena produktus, kurus piedāvā patērētājam. Savukārt mājās ražots produkts ir produkts, kas tiek ražots zemnieku saimniecības un/vai privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/vai telpās un tiek piedāvāts patērētājam.

Latvijā nav nacionāla mēroga normatīvo aktu, kas definētu un reglamentētu mājražošanu, līdz ar to mājražošanas procesam un dalībniekiem tiek piemērota vispārīgā likumdošana.

Mājražošanas dalībnieku pētījums atklāj, ka likumdošanas aspekts ir ļoti būtisks nozares uzņēmējdarbības kavēklis, kā rezultātā ir ļoti augsts nereģistrēto mājražotāju īpatsvars. No tiem, kas nav reģistrējušies, 61% apgalvo, ka varētu reģistrēties pie mazākiem likumdošanas šķēršļiem.

Pētījuma autori atzīst, ka aptaujātie esošie un potenciālie tirgus dalībnieki uzrāda zemas likumdošanas zināšanas un stereotipisku domāšanu. Tikai katrs trešais mājražošanā iesaistītais tirgus dalībnieks ir gatavs apgalvot, ka viņš ļoti labi pārzina likumdošanas aktus, kas regulē mājražošanu.

Pētnieki iesaka likumdevējam pārdomāt informācijas pasniegšanas veidu, lai mazinātu interpretācijas iespējas un veicinātu nozares attīstību valstī kopumā. Informācijai, kas attiecas uz mājražošanas procesu, ir jābūt pieejamai vienkopus un saprotamai attiecīgās mērķa grupas pārstāvjiem.

LLSA padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane, komentējot pētījuma rezultātus, uzsvēra, ka Latvijas likumdošana cilvēkiem, kas pirmo reizi grib sākt ražošanu, bieži vien ir grūti izprotama, tādejādi mazajos ražotājos radot bailes un nevēlēšanos oficiāli reģistrēties. Prasības, kas Latvijā ir noteiktas mājražošanai, praktiski neatšķiras no tām, kas jāpilda lielajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form