Cilvēktiesību organizācijas "Freedom House" ikgadējā ziņojumā par demokrātiju 29 Centrāleiropas un Eirāzijas valstīs Latvija atzīta par trešo demokrātiskāko valsti reģionā, tomēr tajā paustas bažas par korupcijas augsto līmeni mūsu valstī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija, kura ieguvusi 2,07 punktus skalā, kur 1 nozīmē augstāko demokrātijas līmeni un 7 - zemāko, kas ļauj mūsu valstij ierindoties trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas (1,93 punkti) un Slovēnijas (2,00 punkti).

Nedaudz sliktākus rezultātus, "Freedom House" vērtējumā, demokrātijas ziņā uzrādījusi Čehija (2,21 punkts), kā arī Lietuva un Polija (abām valstīm 2,32 punkti).

Ukraina ar 4,68 punktiem ieņem 18.vietu, Krievija saņēmusi 6,50 punktus, kas ļauj tai ierindoties 23.vietā, Baltkrievija ar 6,64 punktiem ieņem 26.vietu, bet pēdējās divas vietas ar 6,93 punktiem ieņem Turkmenistāna un Uzbekistāna.

Latvija vissliktāko vērtējumu - 3,00 punktus - saņēmusi korupcijas rādītājā, 2,25 punkti mūsu valstij ir pašvaldību demokrātijas rādītājā, 2,00 punkti gan mediju neatkarības, gan valsts pārvaldes demokrātijas rādītājā, savukārt 1,75 punkti - vēlēšanu procesa, pilsoniskās sabiedrības un tiesiskā regulējuma un tiesu neatkarības rādītājos.

Igaunijai vissliktākais vērtējums - 2,50 punktu - ir gan korupcijas, gan pašvaldību demokrātijas rādītājā, 2,25 punkti - valsts pārvaldes demokrātijas rādītājā, 1,75 punkti - pilsoniskās sabiedrības rādītājā, bet 1,50 punktu - vēlēšanu procesa, mediju neatkarības, kā arī tiesiskā regulējuma un tiesu neatkarības rādītājos.

Savukārt Lietuva sliktākais sniegums - 3,50 punktu - ir korupcijas rādītājā, 2,75 punkti tai ir valsts pārvaldes demokrātijas rādītājā, 2,25 punkti gan mediju neatkarības, gan pašvaldību demokrātijas rādītājā, 2,00 punkti - vēlēšanu procesa vērtējumā, bet 1,75 punkti gan pilsoniskās sabiedrības, gan tiesiskā regulējuma un tiesu neatkarības rādītājā.

Latvija un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušo gadu savu reitingu ir saglabājušas stabilu, bet Lietuva to ir uzlabojusi.

Visas trīs Baltijas valstis, kā arī Čehija, Polija, Slovākija un Slovēnija ir valstis ar nostiprinājušos demokrātiju. Valstu ar daļēji nostiprinājušos demokrātiju grupā ir sešas valstis (Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Horvātija, Serbija un Melnkalne).

Pārejas valstu jeb hibrīdrežīmu grupā ir sešas valstis (Albānija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Ukraina un Moldova), daļēji nostiprinājušos autoritāro režīmu grupā ir trīs valstis - Kosova, Armēnija un Kirgizstāna - , bet septiņas ir atzītas par tādām, kur ir nostiprinājies autoritārs režīms (Krievija, Tadžikistāna, Kazahstāna, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form