“Latvijai nepieciešama skaidra un sadzirdama pozīcija Eiropā. Manas sarunas ar vēlētājiem Latvijas reģionos ļauj teikt - vairumam Latvijas iedzīvotāju joprojām nav pieejami ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā, vien bažas par pieaugošajām saistībām un tēriņiem. Eirooptimisti emigrē darba meklējumos. Latvijā palicēji kļūst aizvien skeptiskāki,” norāda deputāts.
Viņš uzsver, ka visvairāk mītu Latvijā saistās ar likumdošanas izmaiņām pēc 2004.gada 1.maija. “Ja arī pētījums nesniegs atbildes uz specifiskiem jautājumiem, tad galveno tendenci tas parādīs nepārprotami,” secina Kušķis.
Ir gadījumi, uz kuriem komersanti norāda kā uz pārspīlējumiem, taču šādu stingrāku prasību ieviešana ir ilgtermiņā nepieciešama un progresīva. Piemēram, prasība līdz 2005.gada 31.decembrim nodrošināt, lai biodegviela veidotu ne mazāk kā 2% no kopējā degvielas daudzuma. Direktīvā 2% bija minēti kā orientējošie mērķi, valsts varēja noteikt mazāku procentu, taču prasība ieviesta veiksmīgi.
Taču patērētāju aizsardzībā Latvija noteikusi stingrākas prasības, nekā ES. Piemēram ES direktīva paredz, ka patērētājs var prasīt apmainīt neatbilstošu preci pret ekvivalentu preci, ja vien tas nav nesamērīgi. Latvijas Patērētāju aizsardzības likums nesamērīguma principu neparedz. Šāda norma var radīt zaudējumus tirgotājiem, kas tirgo preces ar augstu amortizāciju, piemēram sadzīves tehniku.
Lai gan pārtikas jomu ES regulē neskaitāmas direktīvas un regulas, neviena no tām neprasa to, ko prasa Latvijas Ministru kabineta noteikumi – darbiniekiem, kas strādā ar pārtiku, nepieciešama profesionāla izglītība pārtikas jomā. Pētījuma autori norāda, ka šāda prasība ir nesamērīga ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas un cilvēkam nekaitīgas pārtikas apriti.
Asociācijas sūdzējās arī par pārspīlētu regulu un ES prasību piemērošanu, un šajā jomā absolūtais līderis bija Pārtikas un veterinārais dienests, kas, piemēram prasa iekārtot noliktavas tranzīta kravām, mērot pat izlietnes augstumu, un veic maksas pārbaudes krāna ūdenim, kurš jau tika pārbaudīts. PVD visbiežāk aizbildinoties ar ES prasībām, sūdzējās asociācijas.
Pētījuma autori secina, ka Latvijā bieži vien konstatētajos pārspīlējumos tiek producēts “vainīgā tēls” – ES prasības. Autori secina, ka valsts institūcijas un amatpersonas pārspīlējot ES prasības, jo trūkst zināšanu vai informācijas par patiesajiem ES regulējumiem, nespēj domāt liberālā tirgus kategorijās un bieži vien pārcenšas.
Iespējami pārspīlējumu iemesli ir arī lojalitātes trūkums pret savas valsts iedzīvotājiem, kā arī savtīgas intereses vai nolaidība.
Pārspīlējumu novēršanā nepieciešama skaidra ierēdņu atbildība, kā arī valsts institūciju pārorientēšanās no pastāvīgas kontroles uz risku analīzi un darbu ar operatīvo informāciju. Savukārt asociācijas varētu konsolidēt savus spēkus, analizējot regulējumus un norādot uz nepilnībām.
Pētījuma autori iesaka institūcijām ieklausīties nevalstisko organizāciju ierosinājumos, bet asociācijām apkopot informāciju no saviem biedriem, aktīvi iesaistīties likumdošanas procesā un pieprasīt ievērot savas tiesības.
Pētījumā tika apskatīti tautsaimniecības attīstību bremzējošie pārspīlējumi. Valsts iestādes šādu informāciju nesistematizē un nepēta, lai gan ES prasību slogs atkarīgs no dalībvalsts rīcības adekvātuma.