Latvijā būtu vēlams veidot efektīvu un valsts ekonomiskajām interesēm atbilstošu migrācijas politiku, tostarp realizēt aktīvu imigrācijas politiku, secināts SIA "Ekonomikas prognozēšanas centrs" (EPC) pētījumā par iedzīvotāju migrācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viena no pētījuma autorēm ekonomiste Raita Karnīte trešdien tā prezentācijā norādīja, ka Latvijā nav sabalansētas migrācijas politikas, proti, emigrācija tiek attaisnota, bet imigrācija tiek uzskatīta par nepieņemamu un pat "tabu" tēmu.

Latvijas situācijā imigrācija nespēj kompensēt emigrāciju, tāpēc, pēc Karnītes teiktā, "mēs zaudējam savus cilvēkus". Lai gan daudzos pētījumos apstiprinājies, ka emigrācija ir nenovēršams process, ņemot vērā vidējās darbaspēka izmaksas, Latvija mēģina demogrāfisko situāciju risināt ar pūliņiem mazināt emigrāciju, nevis veicināt imigrāciju.

Eiropas Savienības tā dēvētās vecās dalībvalstis ir sapratušas, ka emigrācijas procesus nav iespējams ietekmēt, tādēļ veicina imigrāciju, un to iedzīvotāju skaits ilgtermiņā palielinās. Tāpat attīstītās valstis saprot, ka emigrāciju nav iespējams kompensēt tikai ar dzimstības palielināšanās veicināšanu.

Savukārt jaunajās bloka dalībvalstīs nav imigrācijas politikas, tādēļ to iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Pēc Karnītes teiktā, no mūsu valsts aizbraukušie savu darbu ārzemēs veic labi, jo dara to ar augstāku izglītības līmeni, nekā tas vajadzīgs darba veikšanai. Tāpat viņi vēlas doties atpakaļ uz Latviju, tādēļ pensija, visticamāk, viņiem tiks izmaksāta mūsu valstī. Līdz ar to mūsu valsts paliek zaudētāja, bet tās valstis, uz kurām devušies mūsu iedzīvotāji, - ieguvējas.

Pētījumā norādīts, ka imigrācija dotu vairākus tiešos ieguvumus, piemēram, iekšējā patēriņa, ražošanas apjoma, pievienotās vērtības, peļņas un nodokļu apjoma valsts budžetā palielināšanos. Tāpat būtu arī netiešie ieguvumi: iedzīvotāju skaita palielināšanās, kas palielina valsts konkurētspēju, dzīves kvalitātes uzlabošanās, cenu samazināšanās un eksporta potenciāla paaugstināšanās.

Vienlaikus imigrācijai ir arī savas izmaksas, piemēram, jāuztur imigranti, kas nestrādā, un arī vietējie iedzīvotāji, kas izstumti no darba tirgus. Tāpat palielinās ienākumu atšķirības, tautsaimniecība koncentrējas zemu darba izmaksu jomās, iespējama sociālā un etniskā spriedze, nepieciešami izdevumi valsts budžetā imigrācijas politikai u.tml.

Pētījumā sniegtajam viedoklim lielā mērā piekrita arī sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Dace Akule un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis.

Pēc pētnieka Dombrovska domām, patlaban ekonomiskā krīze Latvijā nebūtu tik dziļa, ja 2005. un 2006.gadā mūsu valstī būtu veicināta imigrācija, proti, ar imigrācijas palīdzību būtu "atvēsināta" ekonomika, piemēram, nebūtu tik augstas darbaspēka izmaksas būvniecības sfērā.

Akule norādīja, ka Latvijā ir akūts skatījums uz migrāciju no ekonomiskā skatu punkta, jo par imigrāciju tiek runāts tikai "augstās emocionālās gammās". Tāpat pētniece uzskata, ka emigrāciju nav iespējams apturēt ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā, jo jāņem vērā arī tādi aspekti kā politiskā un sociālā vide, kā arī sociālo jautājumu virzība valstī.

Savukārt Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs pauda viedokli, ka būtiskāk ir veicināt aizbraukušo atgriešanos mūsu valstī, nevis imigrantu piesaisti. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāve Pārsla Eglīte sacīja, ka imigrācija nespēs risināt sabiedrības novecošanās problēmu. Tāpat Eglīte nepiekrita viedoklim, ka no Latvijas prom devušies augsti kvalificēti cilvēki, jo, kā liecina pētījumi, ar augstu kvalifikāciju zemas kvalifikācijas darbu prom aizbraukušie strādā ne vairāk kā gadu un vēlāk viņi vai nu atgriežas Latvijā, vai arī atrod savai kvalifikācijai atbilstošu darbu.

Kā ziņots, 2008.gada beigās tika sākts un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības atbalstu veikts pētījums "Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību". Pētījumu veica EPC, ekonomiste Raita Karnīte un pētnieks Krišs Karnītis.

Kā norāda pētījuma autori, iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācija ir faktors, kura ietekmi tautsaimniecības attīstības nākotnes paredzējumos nevar atstāt bez ievērības.

Tālāk, attīstot pētījumu, plānots izveidot matemātisko modeli ekonomikas prognozēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form