Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citām Centrāleiropas valstīm, zem Ziemassvētku eglītes ir gatavi likt naudu vai dāvanu kartes, noskaidrots "GE Money Bank" pētījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pētījums veikts Latvijā, Čehijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā un Krievijā. Kopumā visās sešās aptaujātajās valstīs populārākais Ziemassvētku dāvanu veids ir apģērbs vai kosmētika.

Savukārt kā nākamās populārākās dāvanas Čehijā, Ungārijā un Polijā tiek minētas grāmatas vai DVD diski, savukārt Rumānijā un Krievijā tūlīt aiz apģērba un kosmētikas populāri ir dāvināt cienastu.

"Nauda vai dāvanu karte ir ātrs lēmums un pirkums, kas piemērots brīžiem, kad vairs nav laika meklēt ko konkrētu vai izzināt apdāvināmā vēlmes. Kā jau zināms, šādi ātri risinājumi bieži vien arī izmaksā dārgāk, jo vienmēr jau gribas, lai par šo dāvanu būtu iespējams ko iegādāties," norāda "GE Money Bank" Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārvaldes direktors Viktors Toropovs.

Toropovs uzsvēra - var jau teikt, ka atsevišķos gadījumos nauda ir noderīgāka nekā jebkura cita lieta, ko mēs spētu uzdāvināt, taču vienlaikus tas nav tik personiski un interesanti kā individuāli atrasta dāvaniņa.

Analizējot dāvanu izvēli atkarībā no dzimuma, secināts, ka vidēji katra trešā aptaujāto valstu sieviete savām otrajām pusītēm dāvinātu apģērbu vai kosmētiku.

Starp visām valstīm ar devīgumu attiecībā pret savām dzīvesbiedrēm izceļas Latvijas vīrieši - 28% sievietēm gribētu dāvināt dārglietas, kamēr lielākā daļa Čehijas, Ungārijas, Polijas un Rumānijas vīriešu izšķirtos par labu apģērbam vai kosmētikai.

Tikmēr visās aptaujātajās valstīs, izņemot Rumāniju, kur katrs piektais respondents savam bērnam dāvinātu apģērbu vai kosmētiku, iedzīvotāji visvairāk saviem bērniem dāvinātu rotaļlietas.

Pētījumā arī redzams, ka Centrālās un Austrumeiropas iedzīvotāji, izņemot Latviju, izvēloties starp tādiem dāvanu variantiem kā apģērbs vai kosmētika, elektronika vai mājsaimniecības ierīces, dāvanu karte vai nauda, grāmata vai CD/DVD diski, cienasts, dārglietas, rotaļlietas vai kaut kas cits, itin bieži atzīmēja variantu "kaut kas cits", nevis tika dota priekšroka kādam konkrētam priekšmetam.

Turklāt tikai 1% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka dāvanas nepērk, bet gatavo paši, kamēr Polijā šis skaits jau ir nedaudz lielāks - 4%.

Biedrības "Naudas plānošanas centrs" (NPC) vadītāja Signe Bierande norāda, ka respondentu izvēles tendence Latvijā, neizvēloties variantu "kaut kas cits", var liecināt par to, ka mūsu valsts iedzīvotāji jau zina, kādas dāvanas pirkt, vai arī - pārējo valstu iedzīvotāji, iespējams, ir radošāki savu dāvanu risinājumos, dāvinot, piemēram, kaut ko netipisku.

"Ne velti šogad NPC sadarbībā ar "GE Money Bank", portālu "draugiem.lv", "mammam.lv", "tetiem.lv" un "Hobby Set" uzsāk kustību "Dāvini no sirds", tā aicinot Latvijas iedzīvotājus būt oriģināliem un gatavot dāvanas pašu rokām," skaidro Bierande.

Interesants ir arī fakts, ka 17% mūsu valsts iedzīvotāju, kas ir visaugstākais rādītājs starp visām valstīm, atzīst, ka laiku pa laikam dodas Ziemassvētku dāvanu meklējumos un iegādē uz ārvalstīm. Čehijā un Ungārijā šādi attiecīgi rīkojas 12% un 10% iedzīvotāju.

Šogad vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju norāda, ka dāvanas iesaiņos paši, jāmin, ka šādi rīkojas 72% un 70% čehu un ungāru. Pretstatā 51% aptaujāto Krievijā norāda, ka izmantos dāvanu saiņošanas pakalpojumus turpat veikalā, bet vairums poļu dod priekšroku dāvanu maisiņiem.

Tikmēr katrs desmitais rumānis dāvanas neiesaiņo vispār.

Pētījums veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs - Latvijā, Čehijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā un Krievijā - no 2008. gada augusta līdz oktobrim. Kopumā aptaujāti aptuveni 3600 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem, pētījuma veicējs ir "TNS Asia".
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form