Pētījums: Latvijas skolēni īpaši eiroskeptiski

Tāpat mūsu skolēni parādījuši viszemāko uzticību parlamentam, kas ir trīsreiz mazāka nekā uzticēšanās ANO. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns Andris Kangro šos rezultātus skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu un izglītības trūkumu.

Pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot skolēnu pilsonisko izglītību, Eiropas identitāti un attieksmi pret to, piedalījās 24 Eiropas valstis. No Latvijas skolām tika iesaistīti 4782 astoto un devīto klašu skolēni. Viņu vidū augstākās zināšanas parādīja Latvijas ģimnāziju audzēkņi, savukārt zemākās - pamatskolu. Tāpat noskaidrots, ka labākos rezultātus sniedz Rīgas skolēni.

Pētījums rāda, ka 3% skolēnu joprojām nav zināms fakts, ka Latvija ir viena no ES dalībvalstīm. Savukārt ES karogu izdevies atpazīt 98% mūsu skolēnu, kas esot statistiski nozīmīgi virs vidējā rādītāja. Aptuveni puse no aptaujas dalībniekiem bijuši pārliecināti, ka ES nosaka, ko skolās par to mācīs. Pie tā varētu būt vainojams stereotips, ka ES mūsu dzīvēs diktē visu, min pētnieki. Tāpat pārsteidzoša ir aptuveni trešdaļas respondentu pārliecība, ka visās eirozonas valstīs algas un preču cenas ir vienādas. "Ņemot vērā plašo un daudzveidīgo informāciju šajā jomā, kā arī to, ka Latvijā notiek masveida izbraukšana uz ārzemēm "labākas dzīves meklējumos", šādu atbilžu variantu izvēle bija negaidīta," teikts pētījumā.

Pretēji Itālijai, kuras skolēniem ir visizteiktākā Eiropas identitātes sajūta, Latvijā tā ir viszemākā. Arī attieksme pret Latviju ir ļoti negatīva. Līdzīga attieksme pret savu valsti ir tikai Čehijas un Beļģijas skolēniem. Pētnieki secinājuši, ka Eiropas identitātes apziņa ir ļoti cieši saistīta ar attieksmi pret Latviju - abas ir proporcionālas.

Valsts parlamentam Latvijas skolēni uzticas vismazāk no visām pētījumā iekļautajām valstīm. "Ja sabiedrības vispārējais noskaņojums un uzticība valdībai ir zema, tad savādāku attieksmi no skolēniem nevaram sagaidīt," saka A. Kangro. Tāpat ietekmējošs varētu būt samērā augstais uzticības rādītājs plašsaziņas līdzekļiem - 65 procenti. Tādēļ šaubas par valdību pētījumā tiek skaidrotas ar mediju "īpašo uzmanības pievēršanu negatīvajiem notikumiem".

Arī pozitīvās attieksmes indekss pret vienlīdzīgām tiesībām visām etniskajām grupām un iebraucējiem no citām ES valstīm Latvijas skolēniem ir viszemākais Eiropas valstu vidū. Savukārt pozitīvās attieksmes indekss pret imigrantu vienlīdzīgām tiesībām zemāks nekā Latvijā ir tikai Anglijā un Beļģijā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, mūsu skolēni ir mazāk atvērti jaunām kultūras tradīcijām. "Šeit parādās saikne ar pilsonisko izglītību un zināšanām. Tiem, kuriem tās ir augstākas, arī attieksme ir pozitīvāka," teic Kangro.