Pētījums par lauksaimniecības nākotni Latvijā liecina, ka rīdzinieki pauž skeptiskāku viedokli nekā lauku iedzīvotāji, vēsta ikmēneša pētījuma "DNB Latvijas barometrs" dati.
Ja lielākais vairums lauku teritorijās dzīvojošo, uz jautājumu, vai par lauksaimniecībai ir nākotne Latvijā, visbiežāk pauž pārliecinošu viedokli "noteikti", savukārt rīdzinieki visbiežāk nosliecas uz "drīzāk". Turklāt divas reizes biežāk nekā lauku iedzīvotāji rīdzinieki pauduši, ka lauksaimniecībai nākotni nesaskata nemaz.
Lūgti atklāt savas domas par faktoriem, kas visvairāk traucē lauksaimniecības attīstībai Latvijā, Rīgā puse dzīvojošie visbiežāk norādīja, ka attīstību kavē Eiropas Savienības sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas.
Tikmēr laukos mītošie kā visbūtiskāko šķērsli attīstībai saredz ārvalstu produktu importu par zemākām cenām. Lauku iedzīvotāji biežāk nekā rīdzinieki uzskata, ka vainojama ir nepilnīga likumdošana , bet rīdzinieki biežāk nekā lauku iedzīvotāji domā, ka lauksaimniecībai traucē nepietiekami liels iekšējais tirgus.
Kā portālu "Delfi" informēja "DNB" pārstāvji, respondenti tika lūgti atklāt arī to, ko paši būtu gatavi darīt, lai atbalstītu lauksaimniecības attīstību.
Pētījums liecina, ka Rīgā, gan laukos mītošie visbiežāk apliecinājuši, ka būtu gatavi pirkt vietējos ražojumus, pat ja tie būtu dārgāki.
Kamēr rīdzinieku vidū otrais populārākais iespējamais atbalsts būtu importa produktu boikots, ko gatavi darīt vien 24% laukos mītošie, lauciniekiem labāks risinājums šķiet pašiem pievērsties lauksaimniecības produkcijas audzēšanai.
Respondenti no Rīgas gandrīz divas reizes biežāk nekā laukos dzīvojošie lauksaimniecības atbalsta vārdā būtu gatavi maksāt lielākus nodokļus, kamēr laukos dzīvojošie biežāk nekā rīdzinieki būtu gatavi iesaistīties protesta akcijās Latvijā vai pat doties protestēt uz Briseli. Savukārt neliela daļa rīdzinieku būtu gatavi piketēt Latvijā un mērot ceļu uz Briseli.
"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.