Foto: F64
Nelegālo preču kontrabandu, iegādi un patēriņu kā attaisnojamu atzīst liela daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, secināts Lietuvas Brīvā tirgus institūta (LBTI) pētījumā.

Pētījuma autori secinājuši, ka 51% Latvijas, 62% Lietuvas un 31% Igaunijas iedzīvotāju pilnībā attaisno vai drīzāk attaisno tādu nelegālo preču kontrabandu un patēriņu kā cigaretes, alkoholiskie dzērieni un degviela.

Tāpat liela iedzīvotāju daļa visās Baltijas valstīs uzskata, ka 2012.gadā tādu kontrabandas un nelegālo preču kā cigaretes, alkoholiskie dzērieni un degviela lietošanas apmērs ir pieaudzis.

"Sabiedrības viedoklis attiecībā uz nelegālo preču patēriņu ir ļoti svarīgs, jo paši iedzīvotāji ir arī patērētāji. Kā mēs redzam, iedzīvotājiem visās Baltijas valstīs ir tendence attaisnot kontrabandu, taču Latvijā un Lietuvā kontrabanda un šādu preču patēriņš tiek attaisnots vairāk nekā Igaunijā. Tikai 31% Igaunijas iedzīvotāju attaisno kontrabandu, tajā pat laikā to neattaisnojošo iedzīvotāju īpatsvars ir divas reizes lielāks - 62%," norāda LBTI vecākais eksperts un galvenais pētnieks Vitauts Zukausks.

Vairākums Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka 2012.gadā nelegālo preču patēriņš ir palielinājies. Tā 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cigarešu patēriņš pērn ir palielinājies. Līdzīgi rādītāji bija Lietuvā, jo tāpat uzskata arī 59% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju. Igaunijā šis rādītājs sasniedza tikai 37%.

Attiecībā uz nelegālo degvielu 47% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nelegālās degvielas patēriņš 2012.gadā ir pieaudzis. Lietuvā tā uzskata 60% iedzīvotāju, bet Igaunijā šim viedoklim piekrīt 29% iedzīvotāju. 48% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nelegālā alkohola un tā izstrādājumu patēriņš ir pieaudzis, un šim viedoklim piekrīt arī 50% Lietuvas un 31% Igaunijas iedzīvotāju.

Liela daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju apgalvo, ka pieaugošās preču cenas, zemie un arvien vairāk sarūkošie ienākumi, kā arī ar to saistītās ierobežotās iespējas iegādāties likumīgās preces ir galvenais kontrabandas iemesls. 61% Latvijas, 46% Lietuvas un 78% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka tas ir galvenais iemesls.

Vēl viens būtisks iemesls ir iespēja gūt peļņu no lielajām cenu atšķirībām starp Baltijas valstīm un to kaimiņvalstīm, kurās nepastāv ES valstīs noteiktais augstais un obligāti piemērojamais akcīzes nodoklis degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm.

Cenu atšķirības kā svarīgu iemeslu minēja 50% Latvijas, 55% Igaunijas un 46% Lietuvas iedzīvotāju. Vēl viens svarīgs iemesls ir korupcija - tā uzskata ceturtdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, bet tam piekrīt tikai 10% Igaunijas iedzīvotāju.

Pētījumā rezultāti liecina, ka motivāciju iegādāties preces nelegālajā tirgū un piedalīties ēnu ekonomikā veicina ne tikai augstie nodokļi, bet arī citi spēkā esošie noteikumi, piemēram, konkrētu preču aizliegums.

Viens šādu noteikumu piemērs ir 2012.gadā pieņemtais Eiropas Komisijas Tabakas direktīvas priekšlikums, paredzot aizliegumu tirgot cigaretes ar dažādām papildu garšām, kā arī cigarešu izmēra un formas kontroli.

Pētījumā par iedzīvotāju attieksmi pret kontrabandu un nelegālo preču patēriņu respondentiem tika jautāts, vai aizliegums pārdot dažādu garšu un formu cigaretes (piemēram, mentola un tievās) rosinātu cilvēkus meklēt šādas preces nelegālajā tirgū. Pētījuma rezultāti liecina, ka gadījumā, ja tiktu aizliegtas dažādu garšu un formu cigaretes, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju, kas patērē šāda veida cigaretes, tās meklētu nelegālajā tirgū.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji arī uzskata, ka visefektīvākais veids kontrabandas un nelegālo preču patēriņa apkarošanai ir nodokļu pazemināšana, lai panāktu cenu samazināšanos. 84% Latvijas, 83% Lietuvas un 76% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka visefektīvākais veids ir nodokļu (akcīzes) pazemināšana. Liela daļa respondentu visās trijās Baltijas valstīs (vairāk nekā 60%) uzskatīja to drīzāk par efektīvu nekā neefektīvu līdzekli.

Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji kā otro visefektīvāko līdzekli nelegālo preču izplatības apkarošanai nosauca valsts regulējuma samazināšanu, kas ierobežo uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu. Igaunijas iedzīvotāji tajā pat laikā uzskata, ka otrs galvenais līdzeklis ir robežu kontroles pastiprināšana.

Pētījumu 2013.gada janvārī veica "Spinter research" . Tika aptaujāti 3033 pastāvīgie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji.

Reprezentatīvo viedokļu aptaujas pētījumu trīs Baltijas valstīs pēc LBTI pasūtījuma 2013.gada janvārī veica "Spinter research", sadarbībā ar SIA "Aptauju Centrs" un AS "Turu-uuringute", kas aptaujāja 3033 Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pastāvīgos iedzīvotājus: 1004 Lietuvā, 1026 Latvijā un 1003 Igaunijā. Dalībnieku vecums svārstās no 18 līdz 75 gadu vecumam. Pētījums Baltijas valstu mērogā tika veikts jau otro gadu. Lietuvas Brīvā tirgus institūts iedzīvotāju attieksmes pētījumus pret kontrabandu un nelegālo preču patēriņu veic kopš 2004. gada.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!