Atbildot uz jautājumu, vai būtu gatavs maksāt vienu latu par stundu ilgu interneta izmantošanu, "jā" atbildēja 24%, "nē" - 66%, 10% sacīja - "nezinu". Savukārt uz jautājumu, vai būtu gatavs maksāt latu par stundu ilgu lasītavas izmantošanu – 9% aptaujāto sacīja "jā", 85%- "nē", 6%- "nezinu".
Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas "Pārdaugava" vadītāja Inta Eglīte avīzei paudusi viedokli, ka, ja bibliotēkā ieviestu maksu par grāmatu lasīšanu un pieeju internetam, apmeklētāju skaits saruktu.
"Bibliotēkas apmeklētāji, iespējams, būtu gatavi maksāt simbolisku samaksu par iespēju lasīt grāmatas un periodiskos izdevumus, bet, ja būtu jāmaksā lielāka summa, daudzi apsvērtu, vai to varētu un gribētu maksāt," norāda Eglīte. "Maz ticams, ka apmeklētāji būtu gatavi maksāt par piekļuvi internetam, jo interneta lietotāju vidū ir daudz pusaudžu no maznodrošinātām ģimenēm, viņiem vienkārši nav naudas."
Bibliotēkas vadītājas novērojumi liecina, cilvēki bieži netic tam, ka tiešām viss ir par brīvu, jo tagad pierasts - visur jāmaksā. "Bibliotēka ir izņēmums mūsdienu komerciālajā pasaulē, apmeklētājiem te tiešām viss ir par brīvu, vienīgi izdrukas un kopēšana ir par maksu, tāpat jāmaksā kavējuma nauda," apstiprina Eglīte.
Ventspils Bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītājs Gints Gredzens ir pārliecināts, ka daudzi cilvēki izvēlas apgūt iemaņas darbā ar datoru un internetu bibliotēkā tieši tāpēc, ka tas ir bez maksas. Tas atšķir bibliotēku no firmām, kas piedāvā maksas kursus.
Avīze norāda, ka publisko bibliotēku attīstības projektā "Trešais tēva dēls" tiek veikts pētījums par publisko bibliotēku ekonomisko vērtību un ietekmi. Tā mērķis ir atklāt bibliotēku sociālekonomisko nozīmību.