Pētījums: nepilsoņiem naturalizēties liedz sliktas valodas zināšanas
Foto: Ventspils TIC

Lielākais šķērslis naturalizācijai ir nepilsoņu sliktās latviešu valodas zināšanas, turklāt nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu ir rezervēta arī tāpēc, ka viņi cer uz atvieglojumiem naturalizācijas procesā, savukārt viens no svarīgākajiem iemesliem naturalizēties ir iespēja iegūt Eiropas Savienības pilsonību, secināts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pētijumā par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonību.

PMLP Naturalizācijjas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs otrdien Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātiem prezentētja pērn veiktās aptaujas rezultātus, kas atspoguļoja vairāk nekā 2000 nepilsoņu un Latvijas pilsonības pretendentu viedokli.

PMLP šo pētījumu veica, jo pēdējo četru gadu laikā pilsonības pretendentu skaits ir vidēji 3000 cilvēku gadā, lai gan vēl 2006.gadā naturalizēties vēlējās 10,5 tūkstoši cilvēku gadā. Tomēr 35% no aptaujātajiem nepilsoņiem atzinuši, ka tuvākā gada laikā plāno iegūt Latvijas pilsonību, līdz ar to Gorbunovs pieļāva, ka drīzumā naruralizācijas iesniegumu skaits varētu pieaugt.

Gorbunovs deputātiem pastāstīja, ka pētījums liecina - lielākā daļa aptaujāto vēlētos kļūt par pilsoņiem, taču ar nosacījumiem, ka tiktu atvieglots naturalizācijas process - nebūtu jākārto eksāmeni vai pilsonību piešķirtu automātiski. Tikai 4% aptaujāto nepilsoņu norādījuši, ka noteikti nevēlas būt Latvijas pilsoņi, savukārt vēl 14% apmierina viņu pašreizējais statuss, jo tā ir vieglāk izbraukt uz NVS valstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc nepilsoņi nepiesakās naturalizācijai, ir bailes, ka nespēs nokārtot eksāmenus (27% aptaujāto), savukārt 24% aptaujāto uzskata, ka pilsonība būtu jāpiešķir automātiski, tāpēc negrasās paši naturalizēties, liecina pētījums.

Tāpat aptaujā noskaidrojies, ka vairums nepilsoņu atbalsta arī dubultpilsonības ieviešanu Latvijā. Par to iestājas 34% pilsonības pretendentu un 59% nepilsoņu.

Latviešu valodas pārbaudījumi naturalizācijas procesā sagādā grūtības 44% pilsonības pretendentu. Arī latviešu valodas pašnovērtējums aptaujā liecina, ka 45% nepilsoņu latviešu valodas zināšanu līmenis nav pietiekams, lai naturalizētos. Savukārt brīvi valsts valodu pārvalda vien 26% nepilsoņu un 65% pilsonības pretendentu. Reģionālajā līmenī vissliktāk latviešu valodu zin Latgalē, kur brīvi runā tikai 9% aptaujāto nepilsoņu.

Pētījums pierādījis, ka, jo vecāki ir cilvēki, jo sliktākas ir viņu latviešu valodas zināšanas. Aktīvākie pilsonības pretendenti ir jaunieši, savukārt vecāka gadagājuma nepilsoņiem nav motivācijas un vēlmes naturalizēties.

Gorbunovs atzina, ka šobrīd valsts nevar atļauties piešķirt vairāk līdzekļu latviešu valodas un vēstures mācīšanai nepilsoņiem, kas vēlētos naturalizēties. Šobrīd arī esot beigušies ES fondu finansētās apmācības programmas.

Savukārt Pilsonības likuma izpildes komisijas vadītājs Visvaldis Lācis uzslavēja PMLP par apjomīgo pētījumu un bagātīgo datu klāstu, tomēr pauda uzskatu, ka atvieglot naturalizācijas procesu neesot pamata, jo tas jau tāpat esot viens no vienkāršākajiem Eiropā, turklāt nereti tie, kas nesen naturalizejušies, jau pēc dažiem mēnešiem aizmirst latviešu valodu.

Pēc Iedzīvotāju registra datiem šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 326,7 tūkstoši nepilsoņu jeb 14,6% no reģistrētajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus