Pētījumā atklājies, ka salīdzinoši viszemākie apmierinātības rādītāji ir saistīti ar ārsta pakalpojuma strukturālu pieejamību, tostarp ar gaidīšanu no pieraksta brīža līdz pieņemšanai, iespēju ārstu apmeklēt sev izdevīgā laikā un ārsta pieejamība steidzamos gadījumos.
Kā norāda pētnieki, visi šie faktori saistīti ar veselības aprūpes organizāciju, tostarp pacientu skaitu un plūsmu ārsta praksē, kā arī informētību par pakalpojuma saņemšanu steidzamos gadījumos. Ar ārsta prakses vietējo organizāciju apmierinātība pacientu vidū ir augstāka.
Pētījums atklāj, ka pacienti ir ļoti apmierināti ar ārsta-pacienta komunikācijas aspektiem, kuriem ir būtiskākā ietekme uz apmierinātību ar pakalpojumu kopumā, kompensējot zemāk vērtētos pieejamības aspektus. Pacienti augstu vērtē ārsta sniegtos skaidrojumus par ārstēšanas procesu un medikamentu iedarbību, tie ietekmē gan ārsta kompetences vērtējumu, gan apmierinātību ar pakalpojumu kopumā.
Vērtējot apmierinātības rādītājus, pētnieki aicina ņemt vērā, ka, lai arī kopumā respondenti snieguši salīdzinoši augstu vērtējumu, ir atsevišķas sabiedrības grupas, kurām apmierinātība ir zemāka nekā citiem, tāpat zemāk no šo grupu puses novērtēta piekļuve pakalpojumam.
Neapmierinātību ar pakalpojuma izmaksām rada pacientiem ar zemākiem ienākumiem, personām ar veselības traucējumiem, kas liela mērā apgrūtina ikdienas dzīvi, ir grūtāk fiziski piekļūt pakalpojuma vietai, bet ceturtajai daļai šo personu, kā viņi norāda, ārsts nav sniedzis vajadzīgo informāciju par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas iespējām.
Pētījumā secināts, ka personām ar sliktu veselības pašvērtējumu kopumā ir zemāks vērtējums arī par citiem pakalpojuma aspektiem, īpaši pakalpojuma gaidīšanu un informācijas pieejamībai par sociālo un medicīnisko rehabilitāciju.
Pētnieki izteikuši arī vairākus ieteikumus, kā ģimenes ārstiem un primārās veselības aprūpes organizētājiem uzlabot pacientu apmierinātību ar pakalpojumiem. Piemēram, pētnieki uzskata, ka daļa no zemāk vērtētajiem pakalpojuma aspektiem risināmi ar labāku pacientu informēšanu par pakalpojuma pieejamību steidzamos gadījumus, pacienta tiesībām un pakalpojuma standartiem, kur pacientam saprotamā un viegli izmantojamā veidā izklāstīti pakalpojuma pieejamības rādītāji un principi.
Tāpat pētnieki norāda, ka medicīnas māsas iesaistīšana pakalpojuma sniegšanā būtiski uzlabo apmierinātību ar pakalpojumu, un pētījums sniedz būtisku argumentu māsu un ārstu palīgu tālākai iesaistei pakalpojuma sniegšanā.
Lai arī ātra piekļuve ģimenes ārsta pakalpojumam nav faktors, kas būtiski ietekmē apmierinātību, pētnieku uzsver, ka šis ir viens no viszemāk vērtētajiem pakalpojuma aspektiem. Šī problēma risināma gan ar ārsta prakses darba organizācijas, gan pacientu skaita optimizēšanas palīdzību, norāda pētījuma autori.
Vienlaikus pētnieki pauda viedokli, ka ģimenes ārstiem īpaša uzmanība jāpievērš gados jaunajiem pacientiem, virzot tos uz citiem veselības aprūpes līmeņiem. Pētījumā atklājies, ka 18 līdz 24 gadu vecuma grupas respondenti ievērojami vājāk orientējas veselības aprūpes sistēmā ārpus ģimenes ārsta sniegtā pakalpojuma, tāpēc šai grupai sākotnēji nepieciešams lielāks atbalsts primārajā veselības aprūpes līmenī.
Pētījuma tapšanas laikā tika aptaujāti 3040 respondenti, kuri atbildēja uz detalizētiem jautājumiem savās dzīvesvietās. Aptaujas tika veiktas pērn no augusta līdz oktobrim.
Pēc Nacionālā veselības dienesta pasūtījuma pētnieku grupa noskaidrojusi Latvijas iedzīvotāju, kuri pēdējā gada laikā Latvijā saņēmuši valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, viedokli par sniegto pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, pētījumā secināts, ka pacienti visaugstāk vērtē Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta mediķu un ārstu speciālistu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat augsts vērtējums ir arī ģimenes ārstu darbam.
Vienlaikus arī secināts par nepieciešamajiem uzlabojumiem, piemēram, plašāku informācijas pieejamību par veselības aprūpes pakalpojumiem un pacientu tiesībām.
