Salīdzinājumam 2007.gadā apstiprinoši atbildēja 54% aptaujāto jauniešu. Skolēni atzinuši, ka mēneša laikā lietojuši 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola - aptuveni 1,5 litrus alus, 750 mililitrus vīna vai 200 mililitrus degvīna.
Kā informēja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Laura Ševčenko, Latvijai priekšā aizsteigušās Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Malta un citas valstis.
Pētījums Eiropā veikts piekto reizi ar mērķi iegūt starptautiski salīdzināmus datus par smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas izplatību Eiropas valstīs jauniešu vidū.
Latvijā pērn pētījumā piedalījušies 7627 astotās līdz desmitās klases jaunieši, no kuriem 2622 bija 15 līdz 16 gadus veci.
Dzīves laikā vismaz vienu reizi piedzērušies 65% 15-16 gadus veco jauniešu, pēdējā gada laikā - 45%, bet katrs piektais - pēdējā mēneša laikā. Salīdzinājumā ar 2007.gadu rādītājs ir nemainīgs.
Šie dati liecinot par nepieciešamību turpināt sāktos alkohola un tā reklāmas ierobežošanas un kontroles pasākumus, kā arī nepieciešamību turpināt celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, kas ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem jauniešu alkohola lietošanas ierobežošanai.
Alkoholam astoto līdz desmito klašu jaunieši tērējuši vidēji deviņus latus mēnesī jeb Latvijā mēnesī kopumā aptuveni 182 000 latu.
"Pētījumi pasaulē rāda, ka alkohola lietošana ir galvenais riska faktors, kas saistīts ar jauniešu traumatismu, pašnāvībām, vardarbību un citām vairāk nekā 60 dažādām slimībām un stāvokļiem, kas naudas izteiksmē viennozīmīgi pārsniedz ieņēmumus, ko valsts iegūst jauniešu alkohola lietošanas rezultātā," norāda Ševčenko.
Latvijā smēķēt pamēģinājuši 78% astotās līdz desmitās klases jauniešu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
