Delfi

Demokratizācijas pakāpe kopš 2005.gada Latvijā ir palikusi gandrīz iepriekšējā līmenī, secināts Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) jaunākajā pētījumā "Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas monitorings 2005-2007".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pētījuma autori kopumā analizēja 14 demokrātijai nozīmīgus komponentus, piešķirot tiem vērtējumu pēc piecu baļļu skalas. 2005.gadā pētnieku veiktajā demokrātijas auditā visos komponentos demokratizācijas pakāpe Latvijā tika novērtēta ar 3,02 atzīmi, bet 2007.gadā - ar 3,07 ballēm.

Kopumā pētījumā vērtētas tādas jomas kā likuma vara un taisnīguma nodrošināšana, pilsoniskās un politiskās tiesības, ekonomiskās un sociālās tiesības, brīvas un godīgas vēlēšanas, politisko partiju loma demokrātijā, pārvaldes struktūru efektivitāte un atbildība, korupcijas mazināšana, politiskā līdzdalība, demokrātijas starptautiskās dimensijas u.c.

Pētījuma autori atzina, ka lielāko daļu no aplūkotajiem demokrātijas aspektiem divu gadu laikā nav skārušas būtiskas izmaiņas. Viena no jomām, kur vērojami uzlabojumi, ir demokrātijas starptautiskā dimensija.

SAK priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa, kas ir minētās grāmatas sadaļas autore, skaidroja, ka to ir veicinājusi attīstības sadarbības iekļaušana Latvijas ārpolitikā un sabiedrības aizvien pieaugošā iesaistīšanās diskusijās par ārpolitiskiem jautājumiem. Pēc ekspertes teiktā, aizvien vairāk cilvēki sāk reaģēt arī uz starptautiskām aktualitātēm un "starptautiskajā dimensijā atvērtība sāk parādīties".

Savukārt demokratizācijas kritums, pēc politologa Jāņa Ikstena un Andra Runča vērtējuma, vērojams jautājumā, cik lielā mērā iecelšanu pārvaldes un likumdevēja varas amatos nosaka uz sāncensības principiem balstīti vēlēšanu rezultāti. 2005.gadā veiktajā auditā šai sadaļai dots vērtējums "ļoti labi", bet 2007.gadā - "apmierinoši".

Šādu vērtējumu Ikstens skaidroja ar 2006.gada Saeimas vēlēšanām. "Kaut arī absolūtais vairākums Saeimas vēlēšanu bija noritējušas bez nopietniem pārkāpumiem, 2006.gada vēlēšanas raksturoja notikumi, kurus virkne politikas vērotāju un juristu nodēvēja par likumpārkāpumiem," teikts pētījumā.

"To, pie kā tas ir novedis, mēs šobrīd varam vērot ik uz soļa," vērtēja Ikstens.

Atbildot uz jautājumu, vai vērojot pašreizējos notikumus valstī pētnieki liktu citu atzīmi demokrātijas aspektu novērtējumam, eksperti norādīja, ka arī pašreizējā situācija valstī atbilst iepriekš dotajam vērtējumam, jo tā parāda kopējās demokratizācijas tendences.

2005.gadā pārsvarā to pašu pētnieku veiktas apjomīgais demokrātijas audits bija pirmais SAK pētījums. SAK priekšsēdētāja augstu novērtēja šī demokrātijas audita sasniegtos rezultātus. 2005.gada Latvijas ekspertu veiktais audits pārstāvēts Frankfurtes grāmatu tirgū, plaši apspriests sabiedrībā, kā arī daudzās pasaules augstskolās kļuvis par mācību literatūru.

Savukārt šā gada pētījumā veikts divu gadu demokrātijas attīstības Latvijā monitorings, kas konstatē demokrātijas procesu dinamiku valstī, nevis ilglaicīgu attīstību kā iepriekš veiktais audits. Ekspertu dotais novērtējums katrā no pētījuma komponentiem ir kvalitatīvs un balstīts uz plašiem empīriskiem materiāliem.

Ekspertu grupa strādāja Latvijas Universitātes profesora Jura Rozenvalda vadībā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form