Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes locekļus vajadzētu iecelt pamīšus, nevis vienlaikus, ceturtdien pētījuma "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē" prezentācijā sacīja "Sabiedrības par atklātību "Delna"" Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centra direktore Aiga Grišāne.
Viņa uzsvēra, ka SPRK padomes un priekšsēdētāja atlase un darbība ir būtiska iestādes neatkarības nodrošināšanai. "SPRK padomes locekļu un priekšsēdētāja izraudzīšanās konkursa kārtībā ir vērtējama pozitīvi. Tomēr vienlaikus jāuzsver, ka līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka konkursa piemērošana padomes locekļu amata pretendentu atlasei pārsvarā tikai teorētiski nodrošina iespēju amatā nokļūt profesionāliem un pienācīgu izglītību ieguvušiem pretendentiem. Tāpēc papildu vispārējai nepieciešamībai valsts līmenī veicināt uzticamību amatu konkursiem SPRK padomes locekļu un priekšsēdētāja izraudzīšanās konkursa kārtība būtiski jāuzlabo, izvirzot konkrētus kritērijus pretendentiem, paredzot atklātu konkursa komisijas darbību un skaidru procedūru, kādā izvēlētie kandidāti tiek virzīti iecelšanai amatā," atzina Grišāne.
Tāpat viņa teica – lai sniegtu papildu garantiju padomes locekļu neatkarībai no politiskās ietekmes, likumdevējam būtu likumā jānosaka pamatprincips, ka SPRK padomes locekļi tiek iecelti amatā pamīšus, nevis visi vienlaikus. "Šāda pieeja samazinātu SPRK atkarību no politiskajiem procesiem un veicinātu neatkarīgu SPRK funkciju izpildi, jo, pirmkārt, dažādu amata termiņu gadījumā tiek nodrošināta informācijas nepārtrauktība un saikne ar padomes darbību, kā arī konsekventāka lēmumu pieņemšana. Otrkārt, dažādu amata termiņu gadījumā netiktu radīta iespēja konkrētajā brīdī pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem iecelt pilnīgi visus padomes locekļus," paskaidroja "Delnas" pārstāve.
Pētījumā arī secināts, ka tāpat SPRK padomei, kurai ir kompetence noteikt SPRK iekšējo darba organizācijas kārtību un izpildinstitūciju struktūru, ieteicams veikt izmaiņas SPRK nolikumā, nosakot, ka katram padomes loceklim ir vienlaikus jāpilda vadības pienākumi kādā SPRK struktūrvienībā, pārtraucot tā saukto brīvo padomes locekļu praksi. Pēc Grišānes paustā, tas ļautu katram padomes loceklim ciešāk iesaistīties SPRK ikdienas darba aktualitātēs un problēmās, jo padomes locekļa amata pienākuma distancēta izpilde neveicina pārvaldes efektivitāti.
Pētījumā arī secināts, ka lēmums likvidēt pašvaldību regulatorus un uzdot SPRK valsts mērogā vienoti regulēt visus regulējamos enerģētikas nozares komersantus ir atzīstams par pareizu. Salīdzinot SPRK darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā ar pašvaldības regulatoru darbību, secināms, ka SPRK ir uzlabojusi regulēšanas profesionalitāti, neatkarību un vienveidīgumu.
"Decentralizētajos regulatoros, pirmkārt, bija ļoti atšķirīgs kompetences un izpratnes līmenis, otrkārt, bija vērojama pārmērīga pašvaldību ietekme, kā dēļ sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu diktēja politiskā situācija pašvaldībā, nevis likumā paredzētie regulēšanas principi. Savukārt centralizēta regulatora izveides dēļ ieguvēji ir gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, gan lietotāji, jo SPRK ir iespēja izmantot savas ilgstoši uzkrātās profesionālās prasmes un pieredzi, visu iesaistīto pušu interesēs risinot vairākus gadus veidojušās problēmas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas nozarē," sacīja Grišāne un uzsvēra, ka likumdevējam ir jāsaglabā centralizēta enerģētikas regulēšana, lai nodrošinātu regulēšanas funkcijas profesionālu, neatkarīgu un vienveidīgu izpildi.
Tāpat pētījumā secināts, ka SPRK neatkarīgas iestādes statuss, proti, tas, ka SPRK nav funkcionāli un institucionāli augstākas iestādes, atbilst Eiropas Savienības neatkarīgai iestādei izvirzītām prasībām un pretēji publiski paustiem argumentiem nav šķērslis pienācīgai SPRK funkciju izpildei. "Tomēr formāls neatkarības statuss nenodrošina patiesu iestādes neatkarību. Tāpēc SPRK ir pastiprināti jāstrādā pie savas institucionālās neatkarības stiprināšanas pēc būtības, lai ar laiku nodrošinātu, ka SPRK Latvijā, līdzīgi kā regulatori ārvalstīs, tiešām pēc būtības tiek uztverts un vispārīgi atzīts par neatkarīgu iestādi, kas kompetenti, kvalitatīvi un neieinteresēti pilda savas funkcijas. Jāuzsver arī, ka SPRK neatkarības garantijas ir īpaši nozīmīgas kontekstā ar politiskās ietekmes samazināšanu," uzsvēra Grišāne un piebilda – tā kā sabiedrisko pakalpojumu regulēšana attiecas uz finansiāli apjomīgu summu apgrozību un politiski jutīgiem sociālajiem jautājumiem, regulēšanas darbības īpaši piesaista politiķu uzmanību, tādēļ regulatora garantijām ir jābūt tādām, lai tas nenonāktu politisko procesu slazdā.
Pētījumā no labas pārvaldības perspektīvas tika analizēta SPRK institucionālā uzbūve un darbība elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē. Pētījuma ietvaros ir analizētas publiskajā telpā aktualizētās problēmas, piedāvājot risinājumus vai atspēkojot dažus publiski izskanējušos pārmetumus. Pētījuma un diskusijas mērķis ir aktualizēt nepieciešamās izmaiņas un iezīmēt risinājumus, kas varētu uzlabot un pilnveidot elektroenerģijas un siltumenerģijas nozares regulēšanas sistēmu Latvijā.
Pētījums ir sagatavots projekta "Neatkarīga izpēte par SPRK tiesisko regulējumu un darbību" ietvaros.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs – enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā – aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.
