Jūnijā notikušas vairākas izmaiņas sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veidotajā partijas reitingu tabulā, nozīmīgākās no tām ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) noslīdēšana zem iekļūšanai Saeimā nepieciešamās 5% barjeras un Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas (LZS/LZP) kopējā saraksta pakāpšanās virs šīs barjeras.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūnijā, par TB/LNNK balsotu 3,4% pilsoņu, par LZS/LZP kopējo sarakstu - 5,7%, liecina SKDS aptauja. Samazinājies atbalsts Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) - ar 6,2% vēlētāju balsīm agrākā reitingu tabulas līdere noslīdējusi uz piekto vietu. Savukārt vēl vairāk pieaugusi jaunā partiju reitingu tabulas līdera, Einara Repšes vadītā "Jaunā laika" atbalstītāju skaits - jūnijā par to balsotu 20,8% vēlētāju.

Maijā TB/LNNK atbalstīja 5,1%, bet pērnā gada jūnijā - 11% vēlētāju. LZS maijā atbalstīja 3,6% un Zaļo partiju - 2,2% pilsoņu, pirms gada attiecīgi - 3,4% un 4,1%. Savukārt Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti maijā būtu ieguvuši 8% balsu, bet pirms gada - 15,5%. Pirms mēneša par "Jauno laiku" būtu balsojuši 17,6% pilsoņu.

SKDS jūnija sabiedriskās domas mērījumi liecina, ka par apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) balsotu 10%, par savienību "Latvijas ceļš" (LC) - 9,6%, par Tautas partiju (TP) - 8,3% vēlētāju. Sociāldemokrātu savienība (SDS) jūnijā iegūtu 2,4% pilsoņu atbalstu. Pirms mēneša par PCTVL bija gatavi balsot 11,7%, par LC - 8,9%, par TP - 8,3% vēlētāju.

TB/LNNK Saeimas frakcijas deputāts Juris Dobelis apšaubīja SKDS reitingu objektivitāti un patiesumu. Pēc viņa domām, "ir tādi, kas ieinteresēti "tēvzemiešu" pozīciju graušanā," jo partija esot pret valsts mantas izšķērdēšanu un centusies iejaukties procesos, kas skāra lielo objektu privatizāciju un "danci" ap hokeja halles celtniecību, kā arī iebildusi pret lielo "Latvijas kuģniecības" tankkuģu cenu. "Tēvzemiešus" arī dēvē par neērtajiem valdības locekļiem, tie dažam labam nav izdevīgi, zemo partijas popularitāti vēlētāju acīs skaidroja Dobelis.

Viņš arī pieļāva, ka TB/LNNK popularitāte varētu būt nedaudz samazinājusies tāpēc, ka politiskie konkurenti un masu mediji kā lielu traģēdiju pasniedz dažu biedru aiziešanu no apvienības, "neinformējot, ka katru nedēļu partijā stājas 20 jauni".

Kā neobjektīvu un nepamatotu Dobelis novērtēja arī LZS/LZP popularitātes kāpumu, jo "ja jau kādam ņem nost, tad kādam arī jāliek klāt". Kā ziņots, līdz šim ne LZS, ne LZP atsevišķi nebija pārvarējušas 5% barjeru.

Savukārt mazās vēlētāju simpātijas LSDSP Dobelis skaidroja ar neseno šķelšanos šajā partijā, kad izveidojās Egīla Baldzēna vadītā Sociāldemokrātu savienība. "Tad jau redzēs, kā tur būs, varbūt iznāks vēl trīs sociāldemokrāti," sprieda deputāts.

Savukārt TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats norādīja uz socioloģiskās kļūdas - 2% - iespējamību, tā cenšoties izskaidrot zemo "tēvzemiešu" reitingu.

Kā, vērtējot TB/LNNK popularitātes kritumu, pieļāva LC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kristiana Lībane, "tēvzemiešus" pēdējā laikā vajājušas dažādas problēmas, arī personu aizplūšana. Arī tas, ka no Rīgas domes TB/LNNK frakcijas iet prom deputāti, piemēram, Andris Ārgalis, vēlētājiem dod signālu: "No šīs partijas iet prom, nevis nāk klāt," sprieda LC deputāte.

Savukārt, runājot par sociāldemokrātu zemajiem rādītājiem, Lībane vērsa uzmanību uz LSDSP politiskās kampaņas trūkumiem, visus spēkus izmantojot priekšsēdētāja Jura Bojāra izstrādātās Satversmes popularizēšanai, kas sabiedrībā neesot guvusi atzinību. "Taču jāsaprot arī Bojārs, kura mūža darbu nenovērtē," piebilda Lībane.

LZS/LZP popularitātes kāpumu Lībane skaidroja ar veiksmīgo abu partiju apvienošanos. "Zaļajiem vienmēr bijis stabils, neliels elektorāts un acīmredzot apvienošanās ar LZS tiem nākusi tikai par labu," vērtēja Lībane.

Saeimas LSDSP Saeimas frakcijas vadītājs Valdis Lauskis norādīja, ka sociāldemokrātu popularitāti nosaka tās darbs varas struktūrās un veidojot vēlēšanu kampaņu. "Sabiedrība vērtē, kā strādājam Rīgas domē, ko dara Saeimas frakcija un kā sokas ar parakstu vākšanu referendumam par Satversmes grozījumiem," vēlētāju viedokļa ietekmēšanu skaidroja Lauskis.

TP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Lagzdiņš sprieda, ka "tēvzemiešu" popularitātes kritums skaidrojams ar neveiksmīgo sociālo politiku. "TB/LNNK nav izdevies sakārtot veselības reformu," norādīja deputāts, uzsvērdams šīs nozares svarīgumu sabiedrībā.

Savukārt, vērtējot sociāldemokrātu pozīciju pasliktināšanos, Lagzdiņš norādīja, ka "sociāldemokrāti diemžēl nespēj pildīt opozīcijas vadošā spēka lomu". Pēc viņa domām, vēlētājus atbaida arī Bojāra odiozā personība. LZS/LZP popularitāti savukārt varētu skaidrot ar to, ka vēlētāji meklē jaunus un perspektīvus opozicionārus, uzskata Lagzdiņš. SKDS aptaujājis 1000 respondentus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!