Latvijas tiesu prakse sodu noteikšanā par kukuļņemšanu notiesātām personām un tiesu piekoptā sodu politika kopumā ir mīkstākā par to, ko vēlējies redzēt likumdevējs, pētījumā par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā secinājuši sabiedriskās politikas pētnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lielākā daļa notiesāto kukuļņēmēju saņem nosacītus sodus, jo tiesājamo personu raksturojošie dati (pozitīvs raksturojums, bērnu esamība, slimības, izdarītā nožēlošana) daudz lielākā mērā ietekmē kriminālsoda veidu un mēru, nekā kukuļņemšanas kaitīgas sekas, norāda sabiedriskās politikas pētījumu centra “Providus” pārstāvji.

Šī problēma savukārt skaidri parādot, ka, lai cik efektīvu, pilnvarām un resursiem apveltītu pretkorupcijas iestādi izveidotu, tā nevarēs panākt vēlamo rezultātu izolēti no citām valsts institūcijām.

Taču “Providus” secina, ka patlaban gan korupcijas apkarošana, gan novēršana norit aktīvāk un mērķtiecīgāk nekā 2002.gadā. Turklāt droši var apgalvot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir atvērtākā tiesībaizsardzības iestāde Latvijā, kura novērtē, cik svarīgi informēt sabiedrību par savu darbību un ar to sadarboties.

Tomēr KNAB darbībā nepietiekama uzmanība pievērsta sabiedrības izglītošanai. Turklāt Latvijā nav sasniegti pārliecinoši rezultāti politiskās korupcijas apkarošanā – ar dažiem izņēmumiem visas KNAB izmeklētās krimināllietas attiecas uz administratīvo korupciju.

“Providus” pētnieki norāda, ka 2005.gada beigās vispār KNAB izmeklētajās krimināllietās bija spēkā mazāk nekā desmit tiesas spriedumi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form