Lai gan sadarbības intensitāte zinātnes jomā Latvijas un Krievijas starpā ir mazinājusies, jo īpaši pēc bruņotā konflikta Ukrainā, tā joprojām notiek. Ievērojot zināmu mērenību un sadarbojoties ar nozares profesionāļiem, nevis politiskām institūcijām, tā ir radījusi abpusēju labumu abām valstīm, piemēram, vēstures un pagātnes notikumu izpētē, ekonomikas attīstīšanā, dažādu izgudrojumu virzīšanā, kā arī citur.
Kādi ir Latvijas ieguvumi?
Līdz ar krīzi Ukrainā savu darbību Krievijā pārtrauca vēsturnieku komisija, kurā darbojās Latvijas un Krievijas vēsturnieki. Pagājušajā gadā pavīdēja runas, ka, iespējams, šo komisiju varētu atjaunot un pat Rīgā atvērt Krievijas Zinātņu akadēmijas pārstāvniecību. Kamēr vieni šādu domu atbalsta, citi ir noskaņoti pretēji. Piemēram, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un rektors Dr. Gatis Krūmiņš Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas darba atjaunošanai neredzot jēgu un pievienoto vērtību.
"Būtībā šādas komisijas darbs būtu kā zināms rezultāts starpvalstu attiecību progresam un viedokļu tuvināšanās procesam būtiskos ģeopolitiskos un vērtību jautājumos. Nevajag aizmirst, ka lēmums par komisijas izveidi tika pieņemts augstākajā politiskajā līmenī, un tas visam pasākumam uzliek ļoti konkrētus akcentus. Ja Krievija būtiski maina savu pieeju un attieksmi dažādos ārpolitikas virzienos, piemēram, izvācas no Krimas un Donbasa, pārstāj caur saviem valsts kontrolētajiem medijiem piesārņot informatīvo telpu ar dažādi sapakotu dezinformāciju par Baltijas valstīm un Rietumu civilizāciju kopumā, tad, protams, mums pavērtos plašas iespējas sadarboties visdažādākajās jomās un līmeņos, tostarp arī vēstures izpētē," stingru nostāju pauž Krūmiņš.
"Protams, tiekoties dažādās starptautiskās konferencēs, zinātnieki var apmainīties ar viedokļiem, un ir daudzas jomas, kur ideoloģiskā jutība nav tik augsta. Krievijā ir spēcīgi dažādu jomu zinātnieki un pētnieciskie centri, un starptautiski tie nav izstumti no zinātniskās aprites. Nesen piedalījos vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, viņi zinātnes līmenī sadarbojas gan ar Krieviju, gan Ķīnu, lai arī ir lieli politiski izaicinājumi. Arī tādās jomās, kuras ir saistītas ar nacionālo drošību. Amerikāņi ar Krieviju sadarbojas kodolenerģijas izpētē, bet, protams, šādi projekti tiek pieskatīti no specdienestu puses, un pilnīgi noteikti to dara abas valstis. Bet jāsaprot, ka arī drošības aspektu nodrošināšanā amerikāņiem ir pavisam citi resursi, tāpēc mūsu zinātniekiem jābūt gana uzmanīgiem un trīsreiz jāapdomā, vai ģeopolitiski sarežģīts partneris ir tā vienīgā un unikālā alternatīva, ar ko sadarboties. Seni kontakti no PSRS laikiem vecākajai zinātnieku paaudzei arī ir visai vilinoši, taču neaizmirsīsim – ja Latvijas gadījumā pēc neatkarības atjaunošanas VDK kā valstiska struktūra beidza eksistēt, tad Krievijā visas funkcijas pārņēma šīs valsts specdienesti. Līdz ar to liela daļa zinātnieku, visticamāk, nav bijušie VDK aģenti, bet gan arī aktuālo specdienestu aģenti. Tur šī pieeja nav mainījusies, un būtu muļķīgi to ignorēt. Tāpat nevar ignorēt to, cik liels skaits Latvijas zinātnieku atradās tā sauktajos čekas maisos," norāda pētnieks.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kura paspārnē 2018. gada februārī nonāca "iesaldētā" Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija, uzskata, ka šobrīd neesot īstais laiks, lai objektīvi un atklāti runātu par šo tēmu.
Jā – zinātnei, nē – politikai
Meklējot iespējamos ieguvumus, ko varētu sniegt vēsturnieku komisijas atjaunošana, Vidzemes Augstskolas pētnieks norāda uz situāciju dažādību attiecībā uz konkrētiem pētniekiem. Viņaprāt, Latvijas ieguvums varētu būt piekļūšana tiem arhīvu dokumentu fondiem, kas atrodas Krievijas arhīvos. "Arī es esmu tur pirms kādiem desmit gadiem strādājis un atradis unikālus dokumentus, piemēram, kāds bija Maskavas un arī Latvijas amatpersonu viedoklis par kolektivizāciju un deportācijām četrdesmitajos gados. Taču komisijas izveide nekādā veidā neatviegloja piekļuvi tiem dokumentiem, kas Krievijā joprojām ir slepeni. Manā konkrētajā pētniecības laukā, kas skar PSRS ekonomisko un finanšu politiku, liela daļa dokumentu, kas ir pieejami Baltijas valstīs, Maskavā nav pieejama. Līdz ar to es nevaru iegūt materiālus, kas papildinātu manus pašreizējos pētījumus," stāsta pētnieks.
Viņš uzskata – ja komisijas darbs tiktu atjaunots, tas radītu vairāk risku un draudu nekā iespējamu ieguvumu. Tajā pašā laikā sadarbība ar profesionāliem zinātniekiem, neiesaistot konkrētas institūcijas, esot atbalstāma.
Latvija ir pievilcīga vieta investīcijām
Nav noslēpums, ka Krievija mums joprojām ir nozīmīgs eksporta tirgus ar 9,1% no kopējā eksporta. Šajā tirgū pērn Latvija pārdeva preces 1,13 miljardu eiro vērtībā. Krievija ir viens no lielākajiem investoriem Latvijā, ja skatās tiešo kapitāla izcelsmi. Turklāt jāņem vērā arī Krievijas izcelsmes investīcijas, kuras ienāk caur citām valstīm, piemēram, Maltu, Kipru, Nīderlandi vai kādu no ofšorvalstīm. Uzņēmumu reģistrā reģistrēti nedaudz virs sešiem tūkstošiem uzņēmumu ar Krievijas kapitālu, un uzņēmumu pamatkapitālā Krievijas investīcijas ir nepilni 700 miljoni eiro. Tāpat jāņem vērā arī Krievijas loma tranzīta sektorā, enerģētikas jomā.
Lielāku iespēju, izaugsmes un atvērtāka skatījuma dēļ Krievijas uzņēmēji un zinātnieki labprāt sadarbojas arī ar citām Rietumu valstīm un pat ASV, īstenojot kopīgus projektus dažādās jomās, piemēram, kodolenerģijas izpētē un kosmosa izpētē. Vidzemes Augstskolas rektors stāsta, ka pavisam nesen bijis vizītē ASV. Arī viņi zinātnes līmenī sadarbojoties gan ar Krieviju, gan Ķīnu, lai arī ir lieli politiski izaicinājumi. Protams, tādi projekti, kas saistīti ar nacionālo drošību, piemēram, kodolenerģijas izpēte, tiekot "pieskatīti" no specdienestu puses.
Vērtējot Latvijas un Krievijas ekonomisko sadarbību, AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: "Salīdzinoši lielajam ekonomiskajam nospiedumam nevajadzētu būt pārsteigumam, ņemot vērā daudzus faktorus, tai skaitā vēsturi. Liela daļa iedzīvotāju uzturas Krievijas informatīvajā telpā. Daudziem joprojām tur dzīvo radi vai draugi, tādējādi tiek uzturēta dažāda veida sadarbība, arī ekonomiskā. Tāpat arī Latvijai pietiekami ilgi daudzās jomās bija apzināta politika – fokusēties uz Krievijas investoriem nekustāmajā īpašumā un viņu finanšu plūsmu apkalpošanu. Pamazām šie riski ir apzināti un diversificēti. Manuprāt, politiskajai nostādnei, kas vērsta uz investīciju un tirgus dažādošanu, valdības prioritātēs būtu bijis jābūt izteiktākai un mērķtiecīgākai. Integrācija Rietumu struktūrās un sabiedrībā ir jāturpina, tas nenozīmē tikai eksporta tirgu apgūšanu. Tas pieprasa arī vērtību izpratni, kas ļautu mums vairāk novērtēt pašreizējos ekonomiskos ieguvumus un uzbūvēt saliedētāku sabiedrību."
Elektronikas un IT jomas uzņēmējs, "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs akcentē, ka arī mikroviļņu datu pārraides iekārtu un mērierīču uzņēmumam "SAF Tehnika" ir bijusi sadarbība ar atsevišķiem Krievijas profesionāļiem, piemēram, inženieriem, kas darbos apliecinājuši, ka ir augstas klases speciālisti un nav saistīti ar varas eliti. Būtiskākais konkrētā sadarbības modelī esot izvērtēt to, cik daudz dominē profesionālisms, cik – politika.
Sadarbību starp abām valstīm zinātnes jomā "SEB bankas" eksperts Gašpuitis vērtē divējādi. No vienas puses, jebkura sadarbība ir veids, kā iegūt papildu zināšanas, lai tās izmantotu ekonomikas attīstīšanai. No otras puses, raugoties no politiskās situācijas un vēstures konteksta, sadarbībai jābūt pārdomātai, jo īpaši Krievijas gadījumā. Latvija var izmantot Krievijas zināšanu potenciālu un izgudrojumus, lai tos materializētu, piemēram, Krievijas zinātnei pietrūkst resursu dažādu izgudrojumu ieviešanai, ko mūsu uzņēmēji var lieliski izmantot savā labā. Taču makroekonomikas eksperts uzsver, ka lielākas iespējas un potenciāls šobrīd tomēr ir Rietumu zinātnē, kā arī Āzijas valstīs, uz ko latviešiem vajadzētu koncentrēties.
