Petraviča: Atsevišķs dzimumu līdztiesības likums nav nepieciešams  (38)

Dzimumu līdztiesību Latvijā regulē arī dažādos nozaru likumos, norāda ministre, piebilstot, ka atsevišķs dzimumu līdztiesības likums nav jāpieņem, jo šīs jomas regulējuma pilnveidošanai jau 2018.gadā apstiprināts Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2018.-2020.gadam.

Savukārt Labklājības ministrijas (LM) Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite atgādina, ka Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās nozaru politikās un tiek ņemts vērā visos politikas izstrādes un īstenošanas posmos.

Jakaite skaidro, ka tāda pieeja tiek izmantota arī likumdošanā, nosakot atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizliegumu pēc dzimuma pazīmes, piemēram, Darba likumā, Izglītības likumā, likumā "Par sociālo drošību", Jaunatnes likumā, Sporta likumā un Zinātniskās darbības likumā.

Ministrijas pārstāve arī norāda, ka 1992.gada 14.maijā Latvija ir ratificējusi ANO 1979.gada konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, apņemoties īstenot tajā noteiktos mērķus un izskaust diskrimināciju pret sievietēm. Šī gada 11.februārī ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja izskatīja Latvijas kārtējo ziņojumu par konvencijas izpildi laika posmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, un 2.martā komiteja publicēja savus noslēguma secinājumus.

Tajos pausts, ka komiteja pozitīvi novērtējusi Latvijas likumdošanas iniciatīvas konvencijas īstenošanai nozīmīgās jomās, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, lai cīnītos ar vardarbību pret sievietēm, grozījumus Civillikumā, paredzot tiesām un policijai pilnvaras pieņemt lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, piedāvājot valsts apmaksātu rehabilitāciju no vardarbības cietušām personām.

Komiteja savos secinājumos norādījusi arī, ka Latvijai būtu vēlams pieņemt atsevišķu dzimumu līdztiesības likumu. Par šo ieteikumu būtu nepieciešama plašāka diskusija, pieaicinot arī pilsonisko sabiedrību, uzskata Jakaite.

Lai gan Latvija ir nodrošinājusi, ka likumdošanā jebkāda veida diskriminācija pret sievieti nav pieļaujama, ikdienas dzīvē sievietes biežāk nekā vīrieši saskaras ar nevienlīdzīgu attieksmi, norāda Jakaite.

To pierāda arī dažādi pētījumi noteiktā jomās. Piemēram, nodarbinātībā - vislielākās atšķirības dzimumu griezumā, kas ir saistītas ar ģimeņu veidošanos un nevienlīdzīgu mājsaimniecības un aprūpes pienākumu sadali, novērojamas tieši to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem.

Tostarp arī mājsaimniecībās 25 līdz 49 gadu vecuma grupā, kurās ir vismaz viens bērns līdz sešu gadu vecumam, sieviešu nodarbinātības līmenis 2018.gadā bija par 15,3 procentpunktiem zemāks nekā vīriešu. Sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā. Latvijā 2017.gadā sievietes saņēma par 15,7% mazāk nekā vīrieši jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem vien 84 centus.

Saskaņā ar ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datiem 2018.gadā Latvijā bija 31,5 tūkstoši jeb 5,2% mājsaimniecību, kurās bija viens pieaugušais ar bērnu vai bērniem. Visbiežāk šķirtās ģimenēs bērna aprūpes pienākumus pārņem sievietes - šāda tendence novērojama 91,7% gadījumu.

LM pārstāve skaidro, ka ilgstošs bērna kopšanas atvaļinājums un biežas darbnespējas lapas slima bērna kopšanai nozīmē arī regulārus pārtraukumus darba tirgū, kas rada izaicinājumus spējai konkurēt un sevi pilnveidot profesionāli. Pabalstu bērna kopšanai līdz 1,5 un no 1,5 līdz 2 gadu vecumam biežāk saņem sievietes - 2018.gadā 83,2% pabalsta saņēmēju bija sievietes un 16,8% - vīrieši.

Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mātes ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2018.gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 71,1% bija sievietes un 28,9% - vīrieši, norāda Jakaite.

Vienlaikus 2018.gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,7% lielāks nekā sievietēm. Ministrijas dati liecina, ka vecuma pensijas apmērs 2018.gadā vīriešiem bija 337,12 eiro, savukārt sievietēm - 301,74 eiro.

LM departamenta direktore norāda, ka, salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 250 eiro. Ministrijas dati norāda, ka 21,5% vīriešu noteikts šāds pensijas apmērs, kamēr sievietēm - 18,9% gadījumu. Savukārt pensijas, kas ir lielākas par 350 eiro, piešķirtas 42,5% vīriešu un tikai 28,5% sieviešu. Turpretim sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas no 250 līdz 350 eiro apmērā, LM statistikas dati liecina, ka šajā grupā ietilpst 52,6% sieviešu un 36% vīriešu.

Jāņem vērā arī atšķirības valsts pārvaldes amatos strādājošo vidū. Piemēram, trešā daļa no 2018.gadā Saeimā ievēlētajiem deputātiem bija sievietes, kamēr pašvaldību līmenī Latvijā ir salīdzinoši augsts sieviešu īpatsvars - pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā 34% no pašvaldību deputātiem bija sievietes. Raugoties uz pašvaldību priekšsēdētāju sadalījumu pa dzimumiem novērojams, ka kopskaitā ir vairāk vīriešu, proti, tikai 24,4% gadījumu pašvaldību vadīja sieviete.

2014.gadā "Latvijas fakti" veica sabiedrības attieksmes pētījumu "Attieksme pret dzimumu līdztiesības jautājumiem sabiedrībā" par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Tā secinājumi rāda, ka sabiedrībā valdošie stereotipi par dzimumu līdztiesības jautājumiem ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanā. Izmaiņas sabiedrības attieksmē un arī rīcībā notiek ļoti lēni, uzsver Jakaite.

Lai arī sabiedrība pauž viedokli, ka darbi nav jādala "sieviešu" vai "vīriešu" darbos, taču reālā rīcība parāda pretēju uzvedības modeli, proti pārliecinošs vairums pētījuma dalībnieku pauda uzskatu, ka "vīrietis ir tas, kuram ir jāuzņemas lielāka atbildība par ģimenes materiālo labklājību" - šādu nostāju pauda 85,8% respondentu. Pētījums liecina, ka vairums redz vīrieti kā galveno ģimenes pelnītāju un nodrošinātāju, sievietes pārziņā atstājot rūpes par ģimenes un mājas dzīvi.

Vienlaikus Jakaite vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības (ES) Padome 2019.gada 13.jūnijā pieņēma direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, kuras mērķis ir palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un ar ģimeni saistītu atvaļinājumu izmantošanu, kā arī nodrošināt elastīgu darba režīmu. Direktīva sniedz iespējas darba ņēmējiem saņemt atvaļinājumu, lai aprūpētu piederīgos, kuriem nepieciešams atbalsts.

LM pārstāves ieskatā, šis ir vēl viens solis ceļā uz sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu visā ES. Viņa norāda, ka šobrīd vīriešiem ir tikai nelieli stimuli izmantot vecāku vai paternitātes atvaļinājumu vai uzņemties aprūpes pienākumus, tāpēc direktīva viņiem sniedz jaunas iespējas to darīt.

Jakaite skaidro, ka Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust. Vienlaikus tā apņemas sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp izstrādājot visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē.

LM un citas iesaistītās institūcijas, piemēram, Tieslietu ministrija, regulāri veic dažādu pasākumus, lai mazinātu vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievieti, klāsta Jakaite.

Šo pasākumu vidū uzskaitāms arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) LM īstenais projekts "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās", kura laikā tiek izstrādāts metodiskais materiāls un mācību programma sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. 2019.gadā tā aprobēšanā piedalījās 28 sociālie darbinieki no 17 pašvaldību sociālajiem dienestiem. Materiāls un mācību programma būs pieejama visiem speciālistiem šī gada pavasarī.

Pēc Jakaites paustā, 2019.gadā no oktobra līdz decembrim tika rīkotas ikgadējās informatīvās sanāksmes piecos Latvijas reģionos, īpašu uzmanību pievērošot pašvaldību sociālo darbinieku sadarbībai ar ārstniecības personām vardarbības pret bērniem kontekstā un akcentējot prevences nozīmi.

Pērn tika organizēti arī vairāki izglītojoši pasākumi speciālistiem par starpinstitucionālu sadarbību vardarbības gadījumu risināšanā. Savukārt, 28.novembrī notika starptautiskā konference "Starpinstitucionālā sadarbība vardarbības gadījumu risināšanā: no prevencijas līdz rehabilitācijai".

Jakaite klāsta, ka LM kopš 2015.gada nodrošina valsts apmaksātos sociālas rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām.

Jau ziņots, ka Ārlietu ministrija (AM) nesen ziņoja, ka ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja ir paudusi bažas, ka Latvijas medijos un politikā saskatāmi diskriminējoši dzimumu stereotipi, patriarhāli un seksistiski viedokļi, kā arī aicinājumi saglabāt tradicionālās vērtības.

Komiteja ir publicējusi noslēguma ziņojumu par Latvijas kārtējo ziņojumu par 1979.gada konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu laika posmā līdz 2017.gada 31.decembrim.

ĀM atzīmēja, ka komiteja pozitīvi novērtējusi Latvijas likumdošanas iniciatīvas konvencijas īstenošanai nozīmīgās jomās, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, lai cīnītos ar vardarbību pret sievietēm, grozījumus Civillikumā, paredzot tiesām un policijai pilnvaras pieņemt lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, piedāvājot valsts apmaksātu rehabilitāciju no vardarbības cietušām personām.

Tāpat komiteja atzinīgi novērtējusi Latvijas iniciatīvas politikas plānošanas dokumentu, programmu un dažādu administratīvu pasākumu īstenošanā, kā arī uzteikusi Latvijas pieņemto likumu, kas no 2020.gada 1.janvāra paredz piešķirt Latvijas pilsonību visiem valstī dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Taču komiteja savos secinājumos norādījusi, ka Latvijai būtu vēlams pieņemt atsevišķu dzimumu līdztiesības likumu. Komiteja uzsvērusi nepieciešamību stiprināt nacionālos mehānismus sieviešu tiesību aizsardzībai, nodrošinot atbilstošus finansiālos, tehniskos un cilvēkresursus. Komiteja novērtējusi valsts centienus mazināt dzimumu stereotipus izglītībā, iedrošinot meitenes un zēnus dažādot izglītības izvēles un apmācot skolotājus par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī uzslavējusi informatīvās kampaņas, lai iedrošinātu tēvus izmantot paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumus.