Petraviča: jātur rūpe par tiem, kas izkrituši cauri atbalsta sistēmas pasākumiem
Foto: LETA

Labklājības ministrija (LM) šobrīd strādā pie tā, lai ārkārtējā situācijā varētu nodrošināt atbalstu arī tām personām, kuras dažādu apstākļu dēļ nesaņem dīkstāves pabalstu, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa žurnālistus informēja par Ministru kabineta atbalstītajiem likuma grozījumiem, kas personām, kurām 12. martā vai vēlāk ir beidzies piešķirtais bezdarbnieka pabalsts un kuras sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradušas darbu, ļaus pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu.

Kā skaidroja ministre, grozījumi izstrādāti, jo situācija darba tirgū pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir krasi mainījusies. Viņa informēja, ka līdz 20. aprīlim ir reģistrēti 70 tūkstoši bezdarbnieku, no 1. marta papildus klāt ir nākuši 11,8 tūkstoši, no kuriem aprīļa mēnesī – 8,5 tūkstoši.

Vienlaikus esot samazinājies vakanču piedāvājums, lai gan atsevišķas vakances ir nākušas klāt arī ārkārtējās situācijas laikā. 21. aprīli tiek piedāvātas 18 tūkstoši vakances, savukārt kopš 12. marta, kad valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, darbu uzsāka vairāk nekā 4 tūkstoši bezdarbnieku.

"Neapšaubāmi labklājības ministre ir tā, kurai ir jātur rūpe par tiem cilvēkiem, kas kādu apstākļu dēļ ir izkrituši cauri visiem citiem atbalsta sistēmas pasākumiem – nespēj saņemt dīkstāves pabalstu, jo uzņēmums nekvalificējas, lai valsts darbiniekiem piešķirtu dīkstāves pabalstu. Vai arī, ja dīkstāves pabalsts ir ļoti mazs un ja nevar kvalificēties bezdarbnieka pabalstam," pauda Petraviča.

Viņa norādīja, ka ministrija apzina un turpina vērtēt visas šīs kategorijas, lai neviens nepaliktu bez iztikas līdzekļiem un bez atbalsta.

"Cilvēki var justies droši, ja viņi arī kādā gadījumā nesaņem dīkstāves pabalstu. LM šobrīd strādā pie tā, lai tiktu nodrošināts pabalsts arī tiem, kuri varbūt ne savas vainas dēļ, vai arī tiem, kuri ir strādājuši nodokļu sistēmā, kas atļāva nemaksāt sociālo nodokli," sacīja ministre. "Šobrīd mums ir solidāra atbildība ar visiem, neskatoties, ja nodokļi ir maksāti mazāk vai tie nav maksāti."

"Delfi" jau vēstīja, ka līdz 20. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus 4 792 584 miljonu eiro apmērā. Pabalsti 4 538 292 miljonu eiro apmērā izmaksāti 17 605 darbinieku pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem.

Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā arī atteikts atbalsts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 259 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 773 darba ņēmēji; 14 488 cilvēkiem jeb 87% no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 302 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; nepietiekams apgrozījuma samazinājums; uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks; nav iesniegtas visas deklarācijas.

Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID. Atbalsta tālruņa konsultanti turpina uzklausīt gadījumus, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, tāpēc pabalsts nav pieejams vai ir neliels. VID darbinieki arī uzklausījuši situācijas, kad darba devējs pieprasa darba ņēmējam "padalīties" ar saņemto dīkstāves pabalstu, uzstāj, lai darbinieki dīkstāves laikā turpina strādāt, vai arī pretēji darbinieku vēlmēm atsakās vērsties VID, lai pieteiktu darbiniekus dīkstāves pabalstiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča KPV LV Koronavīruss Covid-19 Labklājības ministrija Pabalsti Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form