Petraviča rosinās sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālo summu celt līdz 109 eiro
Foto: DELFI

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) valdībā rosinās celt sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālo summu līdz 109 eiro, kā arī celt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi vispārējā gadījumā, portālam "Delfi" sacīja ministre.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komentējot ceturtdien pasludināto Satversmes tiesas (ST) spriedumu par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem neatbilstību Satversmei, Petraviča norādīja, ka tāds rezultāts bija sagaidāms.

"Neapšaubāmi, ka sociālā nodrošinājuma pabalsts nevar būt zemāks nekā garantētā minimālā ienākuma līmenis," komentēja Petraviča. Tāpat viņa uzsvēra, ka ir arī jāpārskata minimālā pensijas aprēķina bāze.

Petraviča cer uz valdības atbalstu šajā jautājumā, jo "šeit vairs nevar būt diskusija par to, mums ir vai nav nauda, vai to, kādas vēl ir prioritātes, jo tas ir ST spriedums, kas ir jāpilda."

Viņa norādīja, ka principā plāns jau ir gatavs, un "šobrīd ir jānomaina cipari, pārrēķinot pēc 2018. gada vidējiem mājsaimniecību ieņēmumiem, tad vairs nebūs 99 eiro, bet jau 109 eiro, tā ka tas ir atbilstoši 2018. gada 20% no mediānas," skaidroja Petraviča.

Viņa norādīja, ka šie skaitļi nav "paņemti no gaisa", bet balstīti aprēķinos un metodoloģijā, kādu pielieto vairums Eiropas valstu, sniedzot atbalstu naudas izteiksmē – 20% no mediānas.

Ministre sacīja, ka ST ir vērtējusi sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus divās kategorijas: personas, kuras strādā un kuras nestrādā. Viņai vēl nav sanācis detalizēti iepazīties ar ST spriedumu, bet noteikti tiks izvērtēts, kā ST to ir vērtējusi.

Petraviča uzskata, ka minimālajam ienākumam noteikti jābūt 109 eiro, neatkarīgi no tā, vai persona strādā, vai nestrādā.

Līdz šim ir piemēroti koeficienti personām ar invaliditāti pirmajai un otrajai grupai. Personas ar invaliditāti, kam ir piešķirta pirmā grupa, strādā apmēram 3%, bet tie, kam ir otrā grupa – apmēram 20%, savukārt trešā grupa – apmēram 53%, norādīja ministre.

"Līdz ar to šobrīd šis koeficients pirmajai grupai ir noteikts augstāks, bet mums bija plānots to arī paaugstināt, tomēr ir jāpārvērtē visa minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plāns," atklāja ministre.

Budžetā tie varētu būt vairāk nekā 30 miljoni eiro, kas būs nepieciešami, atklāja ministre. "Esam sociāli atbildīga valsts, un mums ir arī sociāli atbildīgi jāizturas pret saviem iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kas nespēj paši par sevi parūpēties," akcentēja ministre.

Saistībā ar garantēto minimālo ienākumu nākamnedēļ ir plānotas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību par garantētā minimālā ienākuma celšanu un trūcīgas personas ienākuma līmeņa celšanu, norādīja Petraviča, piebilstot, ka tiks piedāvāta arī jauna metodoloģija mājokļa pabalsta noteikšanai.

Jau ziņots, ka ST cturtdien valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem atzina par neatbilstošu Satversmei.

Tiesa atzina Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu punktu, ciktāl tas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, par neatbilstošu vairākiem Satversmes pantiem un spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

No apstrīdētās normas izriet, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti kopš bērnības ir 122,69 eiro mēnesī, citām personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, bet senioriem – 64,03 eiro mēnesī.

Izskatāmā lieta sākotnēji bija ierosināta par minēto valdības noteikumu konkrētā punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, atbilstību Satversmei. Tobrīd minētā tiesību norma noteica, ka pabalsta apmērs personām ar invaliditāti kopš bērnības ir 106,72 eiro mēnesī, bet pārējiem pabalsta saņēmējiem – 64,03 eiro mēnesī. Ministru kabinets no šī gada 1. janvāra pabalsta apmēru palielināja.

ST secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Ministru kabineta noteikumu konkrētā punkta redakcija, kas ir spēkā no šī gada janvāra.

ST arī izlēma, ka tā izvērtēs apstrīdēto normu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz nenodarbinātiem pabalsta saņēmējiem – personām ar invaliditāti un senioriem.

Tiesa secināja, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir jo īpaši būtiskas gadījumā, kad persona pati nevar nodrošināt sev pietiekamu dzīves standartu, jo bezdarba, vecuma vai invaliditātes dēļ nestrādā un nenopelna sev iztiku. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam īpaši pakļautas personas, kurām dažādu sociālu vai ekonomisku faktoru, diskriminācijas vai piederības pie noteiktas sociālās grupas dēļ ir ierobežotas iespējas gūt ienākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu savu pamatvajadzību apmierināšanu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča KPV LV Labklājības ministrija Ministru kabinets Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form