Pie Brīvības pieminekļa simtiem policistu; daži cilvēki jau noliek ziedus

Pieminekli trešdienas rītā tradicionāli iežogoja speciālās policijas barjeras, aiz kurām dzīvo ķēdi veidoja arī paši likumsargi.

Portāls "Delfi" novēroja, ka atšķirībā no citiem gadiem, šogad 16.marta rītā pie pieminekļa nemana "Alfa" specvienības pārstāvjus pilnā ekipējumā.

Pie pieminekļa trešdienas rītā sanākuši daži gados vecāki cilvēki, un vairāki no viņiem arī jau paguvuši nolikt ziedus pie pieminekļa.

Pie pieminekļa ieradušies arī kreiso spēku politiķi Vladimirs Buzajevs un Genādijs Kotovs, kuri tradicionāli 16.martā piedalās pasākumos pret leģionāru piemiņas gājienu.

Savukārt leģionāru piemiņas dievkalpojumu Doma baznīcā trešdien apmeklēja daži desmiti sirmgalvju un jauniešu. Portāls "Delfi" novēroja, ka baznīcas solu rindas nav pilnas.

Pie baznīcas drūzmējās vairāki vietējo un ārvalstu masu mediju pārstāvji, bet tā dēvēto "antifašistu" pārstāvji pie baznīcas nebija ieradušies.

Dievkalpojumu apmeklēja arī "Nacionālās spēka savienības" pārstāvis Viktors Brize, kura iecerēto pasākumu pašvaldība nesaskaņoja, bet NSS paziņoja, ka dosies gājienā arī bez pašvaldības piekrišanas.

Tāpat Doma baznīcā bija manāmi arī partijas "Visu Latvijai!" līderi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks un vairāki citi VL pārstāvji, kas dievkalpojuma laikā ar karogiem rokās veidoja "goda sardzi" pie baznīcas un gatavojās doties gājienā.

Jau ziņots, ka leģionāru atceres dienā "Daugavas vanagi Latvijā" plāno rīkot piemiņas gājienu un pasākumu pie Brīvības pieminekļa, savukārt divas "antifašistu" organizācijas plāno pie Brīvības pieminekļa paust savu protestu pret to.

Sākotnēji, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve aizliedzis visus 16.martā pilsētā pieteiktos pasākumus. Taču trīs organizācijas to pārsūdzēja tiesā, un tā atļāvusi šo pasākumu rīkošanu.

Savukārt organizācija "Nacionālais spēks" paziņojusi, ka dosies piemiņas gājienā uz Brīvības pieminekli, neraugoties uz domes aizliegumu.
Katru gadu 16.martā izceļas asas diskusijas par to, vai masu pasākumi piemiņas dienā ir jāatļauj vai nav. Arī pērn dome aizliedza pasākumus, taču tiesa šo liegumu atcēla.