Kā liecina sociālajā tīklā "Facebook" pieejamā informācija, atbalsta akciju rīkoja juriste Ieva Brante, kura gan 13. Saeimas vēlēšanās, gan sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta. LRA starts abās vēlēšanās bija nesekmīgs.
Ziņots, ka pulksten 10 Saeima sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā vēlēs jauno Valsts prezidentu. Prezidenta amatam izvirzīti trīs kandidāti un pirmo reizi Valsts prezidenta vēlēšanas notiks atklāti ar balsu zīmēm.
Ja kāds no augstā amata kandidātiem pirmajā balsošanas kārtā neiegūs vismaz 51 balsi, tad tādas būs vairākas.
Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēs trīs pretendenti – koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu virzītais parlamentārietis Didzis Šmits ("KPV LV").
Jāatgādina, ka līdzšinējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nekandidē uz otro termiņu.
Levits var rēķināties ar lielākās daļas koalīcijas deputātu atbalstu. "Par" Levitu kā Valsts prezidentu ir gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", nav skaidrs. Iepriekš seši deputāti no "KPV LV" pauda atbalstu Levitam.
Savukārt Šmits var rēķināties ar "KPV LV" iekšējo opozicionāru – Lindas Liepiņas, Ivetas Sprūdes – un pie frakcijām nepiederošā Alda Gobzema balsīm. Savukārt ZZS solījusi balsot par Jansonu, līdz ar to viņš var rēķināties ar 11 balsīm.
Iepriekš Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) skaidroja, ka, ņemot vērā, to, ka Valsts prezidenta amatam izvirzīti vairāki pretendenti, teorētiski pastāv iespēja, ka vēlēšanas var prasīt vairākas kārtas, dienas vai arī jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu rīkošanu.
Par augstā amata kandidātiem un Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību vairāk var lasīt šeit.
